Šogad Austrumvidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija saņēmusi 78 rakstiskus iesniegumus no strādājošajiem.
Šogad Austrumvidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija saņēmusi 78 rakstiskus iesniegumus no strādājošajiem. Galvenokārt tās ir sūdzības par laikus neizmaksātām darbalgām.
“Darba samaksas aizkavēšanās sevišķi raksturīga kokzāģētavās. Darbinieki mēnešiem nesaņem algu,” informē Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Aivars Spalva.
Šādos gadījumos sarunas ar darba devēju parasti esot rezultatīvas. Taču nereti gadoties, ka darbinieki cer saņemt lielāku algu, jo mutiski darba devējs to solījis.
“Sasolītā alga ir simtos latu. Taču faktiski darba līgums tādu algu neparedz, tur ir tikai minimālā darbalga. Tomēr darbinieks tic mutiski solītajam, jūtas piekrāpts un nāk sūdzēties uz inspekciju,” stāsta A.Spalva. Šādos gadījumos inspekcija palīdzēt nevar.
Nereti esot gadījumi, kad cilvēks nelikumīgi atlaists no darba un nāk sūdzēties uz inspekciju.
“Ja ieraksts par atlaišanu darba grāmatiņā ir nepareizi formulēts, varam palīdzēt. Inspekcija ir tā institūcija, kas jebkuru gadījumu izskata pēc būtības, neaizstāvot nevienu no konfliktā iesaistītajām pusēm. Savācam paskaidrojumus, kāpēc izveidojusies šāda situācija. Izvērtējam, vai juridiski darba devējs ir rīkojies pareizi,” saka A.Spalva.
Inspekcija arī rūpējas, lai strādājošajiem būtu iespēja saņemt atzinumu par saslimšanu ar arodslimībām un ar to saistītās sociālās garantijas. Ar sūdzībām par iespējamo saslimšanu inspekcijā vērsušies 23 strādājošie. Inspekcija gādā par viņu darbvietu higiēnisko raksturojumu, ko pēc tam izskata ārstu komisija Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā.
“Raksturīgākās ir elpošanas ceļu slimības maizes cepējiem, slimnīcu, aptieku darbiniekiem. Arī vibrāciju slimības vai ar trokšņiem saistītās, kas raksturīgas traktoristiem, zāģētājiem,” stāsta A.Spalva.
Viņš informē, ka arodslimība tiek iemantota, vienā un tajā pašā darbvietā strādājot desmitiem gadu. Pagaidām neviens vēl nav sūdzējies, ka būtu iemantojis arodslimību no darba pie datora.
“Austrumvidzemē vēl reti kur darbā ilgstoši ir izmantoti datori. Taču pēc 10 gadiem noteikti arī mums būs raksturīgās kaites no nepareizas sēdēšanas pie datora, no starojuma,” saka A.Spalva.
