Gulbenes novadā bēgļiem varētu piedāvāt 200 gultasvietas

Gulbenes novada pašvaldība ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas. Provizoriski pašvaldība šobrīd gatava piedāvāt 200 gultasvietas cilvēkiem, kuri bēg no kara šausmām Ukrainā.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” stāsta, pašvaldība ir nodevusi informāciju gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas šo informāciju apkopo, kā arī informācija ir aizsūtīta arī robežsardzei.

“Uzsāksim ar izmitināšanu Rankas pamatskolas dienesta viesnīcā, un, ja būs nepieciešamība, tad tālāk mēs skatīsimies uz Druvienas bijušās skolas telpām, arī te, pilsētā. Pagaidām mēs provizoriski lēšam uz 200 vietām ar ēdināšanu un, ja būs nepieciešamība, meklēsim arī vēl kādus risinājumus,” stāsta A.Caunītis.

Šajās dienās arī Gulbenes novadā ir ieceļojuši bēgļi no Ukrainas. “Zinu, ka ir ģimenēs atbraukuši un ir arī tādi, kas palikuši Rankā (Rankas pamatskolas dienesta viesnīcā – red.) un devušies tālāk. Te viņi paliek uz brīdi. Pasaka paldies par sagaidīšanu un dodas tālāk. Viņiem ir sajūta – ja mūk no agresora, tad vēlas to darīt tālāk, jo no mums līdz Krievijas robežai ir 80 kilometri,” saka A.Caunītis.

Pašvaldība arī vēršas ar informāciju pie iedzīvotājiem, proti, ja ir iedzīvotāji, kuri ir gatavi uzņemt savās ģimenes mājās bēgļus, informēt pašvaldību.

“Ja naktī kāds iebrauc, varam nogādāt dienesta viesnīcā, un, ja cilvēki gatavi uzņemt savās ģimenes mājās, tad varam tālāk skatīties. Piedāvāsim variantus. Man ir informācija, ka vismaz viena ģimene jau ir izrādījusi iniciatīvu uzņemt cilvēkus. No psiholoģiskā viedokļa saprotu, ka tie, kas bēg no Krievijas agresijas, diezin vai līdz galam šeit jutīsies droši. Mēs tomēr esam pierobežā – 80 kilometrus no Krievijas robežas. Tie cilvēki no Ukrainas, kas bija izmitināti Ventspilī, aizbrauca tālāk uz Skandināvijas valstīm un meklē patvērumu citur. Ja cilvēks ir dzīvojis Ukrainā un bijis, piemēram, 500 kilometrus no Krievijas robežas, tad šeit līdz robežai ir 80 kilometri, un, ja te vēl nav neviena drauga, paziņu, tad tas droši vien ir liels izaicinājums. Domāju, ka šie cilvēki apsvērs iespēju meklēt drošību dziļāk kādā no Eiropas valstīm, jo te ir pierobežas sajūta,” saka A.Caunītis.

Inita Savicka