Turpinās darbs pie oktobra beigās sāktā kārtējā lauku saimniecību rudens apsekojuma, kas tiek veikts kopš 1995.gada, apzinot, cik veiksmīgs bijis konkrētās saimniecības lauksaimnieciskais gads.
Turpinās darbs pie oktobra beigās sāktā kārtējā lauku saimniecību rudens apsekojuma, kas tiek veikts kopš 1995.gada, apzinot, cik veiksmīgs bijis konkrētās saimniecības lauksaimnieciskais gads. Rajonā izlases kārtībā apsekos apmēram 400 lauku saimniecību.
“Apsekojumu veic Centrālās statistikas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļa sadarbībā ar Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes darbiniekiem. Apsekojumā iegūto informāciju saņemsim novembra pirmajās nedēļās,” stāsta Centrālās statistikas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītāja Sarmīte Pošeiko.
Lauksaimniecības apsekojumā, kas notiek pavasarī un rudenī, lauku saimniecības īpašniekiem jāatbild uz virkni jautājumu par to, kā mainījušās sējumu un stādījumu platības, cik liela raža iegūta, kā arī dati par lopkopību.
S.Pošeiko stāsta, ka apsekojumā iegūtā informācija ir aizsargāta, jo visi darbinieki, kas iesaistījušies informācijas vākšanas darbā, ir brīdināti par datu neizpaušanu, jo iegūtos rezultātus apkopos, lai veidotu kopainu valstī.
“No kopsavilkuma varēs secināt, ka valstī lauku saimniecībās mainījušās sējumu platības, kā palielinājusies vai samazinājusies graudaugu un dārzeņu raža, cik attiecīgās lauksaimniecības produkcijas saražots uz vienu iedzīvotāju, lai tālāk informāciju salīdzinātu ar kaimiņvalstīm,” skaidro S.Pošeiko. Piemēram, pēc pērnā gada lauksaimniecības apsekojumā iegūtās informācijas secināms, ka Gulbenes rajonā bijusi viena no zemākajām graudaugu ražībām – tikai 15,8 centneri no hektāra.
Nodaļas vadītāja bilst, ka saimnieki ir atsaucīgi un apsekojumam neiebilst. Lielajām zemnieku saimniecībām, kas juridiski reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, ar likumu noteikts, ka ir jāsniedz ziņas. Arī nolikumā par valsts subsīdijām teikts, ka valsts vajadzībām informācija ir jāsniedz, jo pretējā gadījumā nevar saņemt subsīdijas.
Latvijā rudens lauku saimniecību apsekojumā aptaujās 13 tūkstošus lielāku un mazāku saimniecību.
