Aivars Začs, gulbenietis, vēstures pētnieks:
Sabiedrības dzīve atrodas mūžīgā kustībā, mūžīgā pārmaiņu procesā. Ministru prezidenta Valda Dombrovska (“Vienotība”) atbildes aptver plašu mūsu dzīves problēmu loku. Neviennozīmīgi vērtējamas “Vienotības” iespējas taisnīgi realizēt, noregulēt attiecības sabiedrības locekļu starpā. Ideāli, ja “Vienotības” uzstādījumi aizsargātu visas intereses, kuras pašreizējā sabiedrība uzskata par cienīgām.
Neskaidrība paliek par V.Dombrovska valdības pusotra gada darbības laiku. Vai “Vienotība” ir politiskais spēks, kas ilgtermiņā spējīgs uzņemties atbildību valsti nostādīt “uz kājām”?
Ir samilzusi problēma, kas nemazinās. Saikne starp tautu un politiķiem. Neticība tautas kalpiem, ka var būt labāk. Un kā gan citādi, ja tagad uz vēlēšanām tiek doti utopiski solījumi. Piemēram, “Jāsabalansē valsts budžets, sasniedzot tautsaimniecības izaugsmi par 20 %, uz pusi samazinot ēnu ekonomiku, palielinot privātuzņēmēju skaitu par 50 %”, tāpat solot strauji samazināt bezdarbu. Apsveicami, ja 2014.gadā veselības aprūpes finansējums sasniegtu 5 % no iekšzemes kopprodukta. Būtu jau labi, ja novados izdotos panākt proporcionālu visu reģionu attīstību, tuvākajos gados ieguldot trīs miljardus latu no Eiropas Savienības fondiem un valsts budžeta.
Mūsu valsts dibinātāji ierakstījuši Satversmes 1.nodaļas 2.pantā: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Lai šo mērķi realizētu, mums priekšā veicams atbildīgs darbs, izdarot pareizo izvēli, balsojot tā, lai 10.Saeima būtu dzīvotspējīga. Balsosim par mūsu nākotni!
Uldis Boldāns, students Latvijas jūras akadēmijā:
– Kā jau uzsver Valdis Dombrovskis viņa plānotās ieceres ir saistītas ar rietumiem. Pozitīvi, ka tiek plānots ievērojams atbalsts novadiem un to attīstībai. Protams, idejas kopumā nav sliktas, bet diemžēl, ņemot vērā pirms gada aktuālās peripetijas ar pensijām, kļūst nestabila “Vienotības” politiskā atbildība un kultūra. Grūti pašlaik novērtēt, cik efektīva ir bijusi šī ekonomikas stabilizācijas programma, kuru uzsver V.Dombrovskis, jo Latvijas mazo ekonomiku tieši ietekmē gan Eiropas, gan pasaules tirgus tendences, tāpēc arī pašreizējā izaugsme ir diezgan likumsakarīga. Uzskatu – ja mēs Latvijā gribam redzēt tikpat vērienīgas un efektīvas reformas valsts pārvaldē esošajās institūcijās, kā, piemēram, Gruzijā, kur kukļošana ir praktiski izskausta un uzņēmumu persona var nodibināt 13 minūšu laikā, tad es noteikti vēlētos dzirdēt daudz strukturētāku un precīzāku plānu, jo Latvijā ir jābūt spēcīgiem uzņēmumiem ar talantīgiem vadītājiem, un tas ir jāattīsta, lai sekmētu izaugsmi.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece:
– Izlasot atbildes, pozitīvi ir tas, ka zelta kalni netiek solīti. Te iet runa par darbību soli pa solim. Man gribētos, lai būtu pārliecība, kuru simtprocentīgi es tomēr neguvu, ka šis solis pa solim ietu uz priekšu, nevis pasperam vienu soli un tad ātri atkal esam spiesti atkāpties atpakaļ, jo mums ir kaut kādas prasības no Eiropas Savienības vai Starptautiskā valūtas fonda. Gribētos lasot šīs atbildes, uzzināt, kad viss solītais notiks, jo cilvēkam par saviem dzīves apstākļiem ir jādomā šodien, cilvēks nevar gaidīt piecus sešus gadus. Ja viss tiks pakāpeniski izdarīts, kā te tiek solīts, varbūt mēs arī sagaidīsim, ka visi nenomirsim no slimībām, ka bērni varēs iegūt izglītību, ka pensionāri varēs dzīvot pensionāra cienīgu dzīvi. Par visu tiek runāts ļoti piesardzīgi. Nevienā punktā man nav sniegta atbilde, kā viņi to grib izdarīt, tiek barots ar vārdiem – jāattīsta, jāpasargā, jāpalielina, jāpanāk un tā tālāk – mēs jau to darām 20 gadus, bet rezultātā paaugstinās tikai cenas un nodokļi. Mēs varam vēlēties, lai politiķi cenšas to visu panākt, taču gribas arī izlasīt, ka viņi uzņemas atbildību un ka viņi atskaitīsies savam vēlētājam, kāpēc kaut ko izdevās vai neizdevās paveikt vai panākt.
“Vienotība” uzsver, ka glābj Latviju, ka tā izvedīs mūsu valsti no krīzes. Katrs latvietis un arī es mīlu savu Latviju, bet ko nozīmē glābjam Latviju? Latvija nav kaut kāds mistisks veidojums, tā ir tauta, kas te dzīvo, un Latviju glābjam mēs visi. Tad glābjam visi to sabalansētā līdzsvarā un mākam pateikt par to paldies cilvēkiem.
