Latvija ir latviešu tautas tēvu zeme, kur mums jābūt brīviem izšķirties un lemt par savu turpmāko dzīvi neatkarīgi no draugu labvēlības un nelabvēļu naida. Ar 10.Saeimas ievēlēšanu nākamie tautas kalpi, esošie deputātu kandidāti, uztver kā pūles saglabāt valstī stabilitāti. Vai mēs visi esam vienas un tās pašas nabadzības balsis? Noguruši no tukšiem solījumiem. Neviens vairs nevar pārsteigt.
Politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs” Vidzemes vēlēšanu apgabala līderis Ivans Klementjevs atbildēs var nesaspringt. Droši vien “saskaniešus” stiprina pārliecība, ka trešdaļa balsu no 100 deputātu mandātu vietām tik un tā ir “kabatā”.
Virsotņu stabilitāte reti kad atkarīga no pašām virsotnēm. No mums atkarīgs, vai jaunieceltie deputāti jutīsies neatliekamie un vienīgie, kas pelnījuši sev rītdienu. Lai nebūtu tās dziļās plaisas, kad dotie solījumi vienā naktī pārvēršas griezienos un cirtienos.
“Saskaņas centra ” atbildēs neko neizsakošie vārdu savienojumi – optimizēsim, progresīvās skalas ieviešana, valsts programmas, uzņēmējdarbības aktivizēšana, inovācija, nodokļu iekasēšana. Viena vienīga faktu konstatācija un rīcības imitācija – mēs atdzīvināsim. Vai tās ir pieredzējuša politiķa atbildes? Piemēram: “Bez tam laukos var “nomirt ” pēdējā dzīvība, bet to pieļaut nedrīkst.” Vai “Šobrīd veselības sistēma “klibo”, to vajag atveseļot.”
Par spīti politiķu solījumiem, svarīgi zināt, vai esam spējīgi kārtot savas dzīves paši?
Politiķiem ir jāsaņemas tautas interešu aizstāvēšanai vistiešāk un vislabāk.
