Spēcīgs mārketings un elektorāta piesaistes programma, kas ir lakonisku solījumu un vīziju apkopojums dažādos masu saziņas līdzekļos un informācijas platformās, apvienību “Par labu Latviju” padara par vienu no atpazīstamākajām partijām šajās vēlēšanās.
Sabiedrībā plaši tiek pieminēti un aprunāti šīs partijas solījumi, iespējas un arī saukļi gan pozitīvā, gan negatīvā aspektā, bet arī negatīva reklāma ir reklāma, kas tikai vairo atpazīstamību. Neapšaubāmi partijām tas ir īpaši svarīgi pirmsvēlēšanu laikā, taču diez vai apvienības “Par labu Latviju” veikto pasākumu kopums aģitācijas laikā ļaus tiem uzvarēt vēlēšanās.
Diemžēl šīs partijas ieceres ir pārāk optimistiskas, ņemot vērā pašreizējo fiskālo aparātu un valsts budžetu kā tādu. Pozitīvi noteikti jāvērtē vēlme samazināt ēnu ekonomikas proporciju, taču ar nodokļu likmes samazināšanu vien nepietiks un šeit būtu jābūt kvalitatīvi izstrādātam nodokļu iekasēšanas plānam.
Daudzi meklē iespējas maksāt pēc iespējas mazākus nodokļus, jo katra patriotiska pilsoņa interesēs nav palielināt savas nodokļu izmaksas. Gunta Ulmaņa atbildes gan nerada pārliecību par stingru nostāju visos jautājumos, drīzāk norāda uz prasmi izvairīties no neērtiem jautājumiem, kas it īpaši rada šādas konotācijas jautājumos par Latvijas reģionālo attīstību – šajā kontekstā apvienībai “Par labu Latviju” konkrētas sagataves nav.
Taču, lai arī kāda būtu apvienības un tās pārstāvju pārliecība, tai noteikti ir nodrošināta vieta valdībā, ja vēlēšanās uzvarēs “Saskaņas centrs”.
