Zaļo un Zemnieku savienībai tāpat kā citām partijām ar solījumu pildīšanu nav īpaši veicies, bet politika bijusi veiksmīga, jo visās krīzes vētrās ir varējuši noturēt ministru portfeļus.
Viens solījums bija īstenot prognozējamu nodokļu politiku, tika paredzēta nodokļu samazināšana un pensiju palielināšana. Tika solīta birokrātijas samazināšana, bet birokrātija turpina zelt pilnā plaukumā. Nav izdevies aizsargāt arī vietējos ražotājus. Par Latvijas lauksaimnieku diskriminējošiem atbalsta nosacījumiem tiek runāts jau ļoti, ļoti sen, taču joprojām zemnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus no Eiropas Savienības, bet politiķi, tostarp arī ZZS, sola un sola, un ar šiem solījumiem neskopojas, pat lepojas, ka nu beidzot ar 2013.gadu situācija mainīsies.
Vai laukos saņemsim pieejamu, kvalitatīvu aprūpi? No Ingmāra Līdakas atbildes sliecos domāt, ka diez vai. Kas attiecas uz I.Līdakas atbildēm par to, kā risināt sociālās jomas problēmas, kā attīstīt novadus un novadu nomales un kas notiks ar mazajām skolām, gribas teikt – ja politiķiem būtu pieticis godaprāta strādāt savas tautas labā, tad par ēnu politikas, sociālo pabalstu, pensiju turpmāko likteni vaina nebūtu jāuzveļ sabiedrībai, nebūtu jābūt pārsteigtiem, ka Latvija beidzas 20 kilometrus aiz Rīgas un par mazo skolu likvidāciju uzvelt vainu pašvaldībām un bērnu vecākiem, manuprāt, vispār ir nekorekti.
I.Līdaka kādā intervijā ir teicis, ka daudz kas ir darīts nepareizi, pielaistas kļūdas, politiķi rīkojušies neprasmīgi, taču neviens ZZS deputāts nav rīkojies ļaunprātīgi.
“Mēs bijām nevis pārāk lieli nelieši, mēs bijām vienkārši varbūt pārāk lieli muļķi,” – tā saka I.Līdaka.
Nu kurš gan nekļūdās? Vēlētājam atliek vien cerēt, ka 10.Saeimā politiķi būs gudrāki un ZZS ar solījumiem veiksies labāk.
