Pētnieks Hiršs: Kamēr Putina režīma elite būs vienota, Krievijas iedzīvotājiem nav lielu iespēju mainīt notiekošo

Kamēr diktatora Vladimira Putina režīma elite turpinās būt vienota, tikmēr Krievijas iedzīvotāji nevarēs neko daudz ietekmēt attiecībā uz Putina sākto iebrukumu Ukrainā, aģentūrai LETA sacīja ārpolitikas pētnieks, politikās zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs.

“Skatoties vēsturiski, diemžēl, ja Krievijas politiskā, militārā, ekonomiskā elite ir vienota, nešķeļas un ir gatava apcietināt mītiņu dalībniekus un citādi vardarbīgi apspiest protestus, tikmēr Krievijas iedzīvotāji neko daudz nevar mainīt režīma rīcībā,” skaidroja Hiršs, komentējot protestu Krievijā ietekmi.

Lūgts novērtēt Krievijas protestētāju skaitu, viņš skaidroja, ka mītiņu dalībnieku skaits nav izšķirošais faktors, ja Krievijas elitē nenotiek šķelšanās, un pašlaik Kremļa radītais iespaids liecina, ka šādas šķelšanās nav. To, ka elite ir vienota, ietekmē arī tas, ka nedz Putinam, nedz Krievijas bruņoto spēku ģenerāļiem nav atkāpšanās ceļa, jo alternatīva ir, ka viņi vai nu tiktu sodīti līdzīgi kā nacistiskās Vācijas pārstāvji pēc Otrā pasaules kara vai arī viņus nogalinātu pašu valsts iedzīvotāji.

Līdz ar to šādu vardarbīgu autoritāro līderu kā Putins loģika ir ciniska un ļoti nežēlīga – ar jebkuriem līdzekļiem noturēties pie varas, lai nenonāktu cietumā vai netiktu nogalināti, akcentēja Hiršs.

Atbildot uz jautājumu, vai iespējams paredzēt, cik lieli būs Krievijas iedzīvotāju protesti tuvākajās nedēļās, ārpolitikas pētnieks skaidroja, ka to ir grūti prognozēt, jo režīma dienesti strādā, lai nenotiktu plaši protesti. Piemēram, uz ielām tiek pārbaudīts iedzīvotāju telefonu saturs, un, kā jau tas pieredzēts protestu apspiešanā Baltkrievijā, var tikt veikti arī citi soļi, piemēram, bloķēta transporta kustība.

Šajā kontekstā politologs arī vērsa uzmanību, ka, esot pie varas vairāk nekā 20 gadus, Putins ir darījis visu, lai nostiprinātu savu režīmu. Par to liecina arī tas, ka nozīmīgākie opozīcijas pārstāvji ir vai nu nogalināti vai bijuši spiesti aizbraukt no Krievijas, vai ir ieslodzīti cietumā. Līdzīgi ir ar medijiem, no kuriem pamatā visi ir Kremļa kontrolē, atzīmēja Hiršs. Informācija par protestiem vēl daļēji var izplatīties internetā, tomēr Krievijā tiek ierobežota pieeja rietumu sociālajiem tīkliem, šādā un citos veidos apgrūtinot iedzīvotāju iespējas pašorganizēties, skaidroja eksperts.

Ja situācija mainītos un būtu vērojams, ka bruņotie spēki un režīma drošības dienestu darbinieki sāktu nepakļauties pavēlēm, būtu iespējams runāt par Kremļa režīma drupšanu, atzīmēja ārpolitikas pētnieks.

Hiršs vērsa uzmanību, ka pēc Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014.gadā Pleskavā parādījās vairāk nekā 100 desantnieku kapi, ļaujot Krievijas sabiedrībai uzzināt par kritušajiem. Ja šoreiz pēc kāda laika ielās izietu Krievijas sievietes ar savu bērnu, Putina sāktajā karā Ukrainā bojāgājušo karavīru bildēm, tad šādus protestus būtu grūtāk apspiest, jo Krievijas sabiedrībai emocionāli var nebūt pieņemami, ka režīma dienestu darbinieki sit raudošas mātes, kurām karā nomiruši bērni.

Vai patlaban var runāt par jaunu auksto karu? Hiršs atbildēja apstiprinoši, norādot, ka esam jauna aukstā kara sākumā, jo Rietumvalstis Krieviju izolē ekonomiski, finansiāli un citos līmeņos. Reizē Krievija vairākās jomās ir daudz vājāka nekā Padomju Savienība, piemēram, Krievija nevar viena pati saražot preces daļā jomu, tāpat pusotra nedēļa karā pret Ukrainu parādījusi, ka Krievijas bruņotie spēki nav tik spēcīgi kā iepriekšējā aukstā kara laikā un tie ir arī daudz vājāki, nekā iepriekš pauda Krievija un uzskatīja rietumu analītiķi.

Kā ziņots, Krievijas pilsētās svētdien notikušas pretkara akcija aizturēti vairāk nekā 4000 dalībnieki, ziņo nevalstiskā organizācija “OVD-Info”. Pretkara akcijas notika visā Krievijas teritorijā, sākot no Tālajiem Austrumiem un Sibīrijas un beidzot ar Maskavu un Sanktpēterburgu. “OVD-Info” ziņo, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī pretkara akcijās aizturēto skaits pārsniedzis 10 000 cilvēku.

LETA