Inita Savicka
Aptaujātie Eiropas Parlamenta Latvijas deputāti atzīst, ka bija svarīgi politiskā līmenī skaļi pateikt, ka Ždanoka ir Kremļa ietekmes aģente
Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā (EP) ir apsūdzēta par sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. Šī gada sākumā atklājās fakti par viņas ilgajām saiknēm ar Krievijas Federācijas Federālo drošības dienestu (FSB).
Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, pārstāv “Nacionālo apvienību”) “Dzirkstelei” uzsver, ka noskaidrot patiesību par T.Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienestiem primāri ir Latvijas Valsts drošības dienesta un citu tiesībsargājošo institūciju atbildība un pētīt ir daudz ko, jau sākot ar T.Ždanokas aktivitātēm Latvijā un turpinot ar viņas darbību EP, kas acīmredzami vienmēr bijusi pretrunā Latvijas interesēm. Piemēram, viņas braucieni uz Krieviju un Krimu un dalība prokrieviskos pasākumos Latvijā.
EP prezidentes birojā ir sākta T.Ždanokas darbības izmeklēšana kopā ar attiecīgo EP komiteju. Papildus tam tiek plānotas izmaiņas EP noteikumos un drošības pasākumos, lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos. Protams, EP arī sadarbojas ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm izmeklēšanas gaitā. Pēc pilnas un detalizētas izmeklēšanas būs redzams, kādas aktivitātes tieši tika veiktas un kā tās var būt pierādītas un attiecīgi sodītas Latvijas tiesvedības formātā.
“Nebūsim naivi, Ždanoka nav ārkārtējs piemērs. Šādu politisko personu, kas Eiropā darbojas Krievijas interesēs, eksistence ir acīmredzama gan Latvijā, gan citās ES valstīs jau sen. Pēc Krimas okupācijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā šo personu aktivitāte kļuva vēl pamanāmāka. Latvijā drošības iestādēm ir jāseko līdzi prokrievisku domubiedru aktivitātēm un jāvēršas pret tām ar likumā noteiktajām metodēm, ja tiek pārkāptas kādas “sarkanās līnijas”. Savukārt EP līmenī jāpilnveido drošības noteikumi, lai turpmāk EP spētu pārraudzīt “plašāku laukumu”. Bet kopumā jāatzīst, ka nevienai valstij nav izdevies izvairīties no tā, ka nedraudzīgu ārvalstu specdienesti izmanto cilvēkus kā resursu savu mērķu sasniegšanai. Tā ir daļa informatīvā kara, kas diemžēl notiek un notiks arī turpmāk. Tas, ko var darīt sabiedrība, ir dot uzticības mandātu tiem politiskajiem spēkiem, kas saprot situāciju un pretdarbojas tai. Jāatgādina, ka Nacionālā apvienība (NA) jau sen rosināja neļaut kandidēt Ždanokai uz EP, bet mūsu idejai nebija pietiekama atbalsta,” saka R.Zīle.
Krievijas aģenti ir jāsauc vārdos
Dace Melbārde (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa, partija “Vienotība”) akcentē, ka žurnālistu pētījums sniedz pierādījumus tam, ka T.Ždanoka ir darbojusies kā Krievijas Federācijas FSB informatore. Viņa ir atskaitījusies FSB par savām darbībām un lūgusi naudu pasākumu rīkošanai vismaz laika periodā no 2004. līdz 2017.gadam. Skatoties uz T.Ždanokas “prokremliskajiem” balsojumiem, nenosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un citām aktivitātēm EP, gribot negribot jāuzdod jautājums, vai šī sadarbība turpinās.
“Žurnālistu iegūtie pierādījumi ir pamats EP skaļi saukt vārdā Latvijas deputāti, kas Eiropā pārstāv nevis mūsu valsts, bet agresorvalsts Krievijas intereses. Latvijā jau ilgstoši esam apzinājušies, ka Ždanoka ir Kremļa ietekmes aģente. Tagad žurnālistu iegūtā e-pastu sarakste ar FSB sniedz ieskatu, kā šāda sadarbība tiek praktiski organizēta,” skaidro D.Melbārde. “Redzam, ka Ždanoka saskaņoja pasākumus, dalībniekus, braucienus. Mums ir pieejama tikai neliela daļa gadiem ilgušās komunikācijas, bet bijušas arī biežas klātienes tikšanās, kuru saturu varam tikai nojaust.”
Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa, “Vienotība”) saka, ka jau 2019. gadā cēla trauksmi par Ždanokas pretvalstiskajām aktivitātēm un vērsās Valsts Drošības dienestā, kad viņa Eiropas Parlamentā organizēja diskusiju “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs”. “Tā bija nacionālā naida kurināšana un starptautiskās sabiedrības maldināšana par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā,” norāda I.Vaidere. “Kolēģiem vienmēr skaidroju patieso situāciju mūsu valstī gan par nepilsoņiem, gan krievu valodas lietojumu. Tomēr, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā, bija pienācis laiks rīkoties asāk un vērsos pie EP viceprezidentes Heidi Hautalas par to, ka Ždanokas atrašanās viņas frakcijā – “Zaļo/ Eiropas Brīvajā aliansē” paver viņas dezinformācijai lielu tribīni un diskreditē šo frakciju. Divas nedēļas pēc šīs sarunas T.Ždanokai nācās atstāt šo frakciju. Tagad viņa ir pie frakcijām nepiederoša deputāte. T.Ždanokas gadījums arī aktualizē jautājumu par Krievijas pastāvīgajiem centieniem graut Eiropas demokrātiju, dažkārt uzpērkot atsevišķus EP deputātus un veidojot viņu atkarību caur Eiropas politiskajām partijām, kuras darbojas kā Kremļa propagandas pastiprinātāji. Esmu visnotaļ droša, ka T.Ždanoka nav vienīgais Kremļa aģents EP, ir arī citi, kuri kalpo Krievijas interesēm, tā apdraudot ES drošību, ” saka I.Vaidere.
Arī D.Melbārde, R.Zīle un citi deputāti uzsver, ka T.Ždanoka nebūt nav vienīgā deputāte, kas acīmredzami pārstāv Kremļa intereses. Šo dažu deputātu viedokļus Krievija tiražē savās dezinformācijas pārraidēs, tā radot maldinošu iespaidu par noskaņojumu Eiropas Savienībā un EP.
“Latvijai ir rūpīgi jāizmeklē atklātā informāciju par Ždanokas sadarbību ar FSB. Parlaments ir arī uzsācis iekšējo izmeklēšanu, lai lemtu par iespēju piemērot sankcijas. Tāpat esam pieprasījuši EP vadībai pilnveidot procedūras, lai Ždanoka un citi tādi paši Kremļa aģenti nevarētu brīvi izmantot EP resursus, īstenojot savas ar Kremli saskaņotās aktivitātes. Mums ir jārod veids, kā nogriezt iespēju Kremļa aģentiem iefiltrēties demokrātiskās organizācijās un parazitēt uz Eiropas vērtībām,” uzsver D.Melbārde.
Krievija īsteno hibrīduzbrukumus Rietumu demokrātijām
D.Melbārde stāsta, ka nupat Igaunija ziņoja, ka tā ir veiksmīgi apturējusi Krievijas drošības dienestu hibrīdoperāciju tās teritorijā. Operācija bija saistīta ar uzbrukumiem iekšlietu ministra un žurnālista automašīnām. Tāpat Ukraina aizturēja piecus esošos un bijušos Ukrainas specdienestu darbiniekus, kas piegādāja Krievijai slepenu informāciju par Ukrainas aizsardzības spēkiem un stratēģiski svarīgiem enerģētikas objektiem.
“Tie ir tikai daži no hibrīdkara piemēriem, Kremlis strādā pēc padomju laika rokasgrāmatām – dezinformācija, amatpersonu vervēšana un baiļu radīšana. Pētījumi rāda, ka Krievijas drošības dienesti cenšas atjaunot savu Eiropas aģentu tīklu, lai iespējamā “X stundā” to aktivizētu. Putina bailes un paranoja aug, un līdz ar to aug Krievijas drošības dienestu mandāts,” stāsta D.Melbārde. “Mēs redzējām, ka Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā pirms diviem gadiem balstījās prezumpcijā, ka Krievijas ietekmes aģenti palīdzēs – ukraiņi padosies, ļaus Krievijas spēkiem nolaisties Kijivas lidostā, ļaus sagrābt atomelektrostacijas un tamlīdzīgi. FSB piektais dienests gadiem strādāja, lai politiski destabilizētu Ukrainu un rekrutētu palīgus pirms iebrukuma. Kā redzam, tas pārrēķinājās, ukraiņu un Rietumvalstu izlūki spēja izjaukt lielāko daļu Kremļa aģentu tīklu.”
Viņa arī uzsver, ka cīņa ir nepārtraukta. Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā arī Rietumu un Ukrainas izlūkošanas dienesti strādā aktīvā režīmā un ir atmaskojuši daudzas Krievijas slēptās aktivitātes, arī uzlaužot Krievijas valdības datubāzes. Ir izraidīti vai tiesāti simtiem iespējamo spiegu.
“Drošības dienestu mandāts un kapacitāte spiegu atklāšanai ir jāstiprina. Tāpat, ņemot vērā plašās Kremļa dezinformācijas kampaņas, ārkārtīgi svarīgi ir stiprināt mediju vidi un pētnieciskos žurnālistus. Ždanokas sadarbību ar FSB atklāja tieši starptautiska pētniecisko žurnālistu grupa, kārtējo reizi apliecinot pētnieciskās žurnālistikas lomu demokrātijas sargāšanā un īpaši ārvalstu iejaukšanās gadījumu atmaskošanā,” uzsver D.Melbārde un piebilst, ka gaidāmajās EP vēlēšanās T.Ždanoka nedrīkst kandidēt, jo 2022.gadā pieņemtie likuma labojumi neļauj kandidēt personai, kas pēc neatkarības atjaunošanas aktīvi turpināja darboties Komunistiskajā partijā.
Bija skaidri redzams daudzus gadus
EP deputāts Ivars Ijabs (“Latvijas attīstībai” / “Renew Europe”) uzsver, ka EP politiskajā līmenī bija svarīgi beidzot skaidri pateikt to, kas ir bijis skaidri redzams daudzus gadus – Ždanoka ir bijusi Krievijas ietekmes aģente. “Iespējamās sankcijas pret Ždanoku paredz dienas naudas zaudēšanu, dalības apturēšanu visās vai atsevišķās Parlamenta darbībās un ierobežojumus attiecībā uz tiesībām piekļūt konfidenciālai vai klasificētai informācijai. Ir arī citi gadījumi, kad EP deputāti apzināti kalpo Krievijai. Ždanokai bija saiknes ar dažiem citiem EP deputātiem. Tāpēc parlaments aicināja ES Pārredzamības reģistru (“lobistu reģistru”) aizliegt reģistrēt kā interešu pārstāvjus (ar piekļuvi Parlamentam un deputātiem) jebkādas struktūras, kurām ir tiešas vai netiešas attiecības ar Krievijas valdību. Parlaments pastiprinās deputātu un darbinieku obligātu un regulāru apmācību drošības un integritātes jomā, pienācīgu drošības pielaidi un darbinieku pastiprinātu pārbaudi, stingrāk pārbaudīs pasākumu organizēšanu, Parlamenta ārējo viesu uzaicināšanu un piekļuvi Parlamenta komunikācijas platformām. Parlaments aicina dalībvalstu iestādes ievērot vienotas procedūras visos gadījumos, kad tām tiek prasīts piešķirt drošības pielaidi EP deputātiem un Parlamenta darbiniekiem. Kremlis visā Eiropas Savienībā uztur plašu ietekmes aģentu tīklu, kuri ietekmē vēlēšanu procesus un politiku svarīgos stratēģiskos jautājumos, piemēram, attiecībā uz enerģētiku. Ir desmitiem izmeklēšanu, kas parāda saikni starp ievērojamiem Eiropas publiskajiem dalībniekiem un Kremli.”
— Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
