Par emocionālāko pagājušās nedēļas notikumu, protams, atzīstu sestdienas basketbola spēli, kad “ASK/Buki” sacentās ar komandu “Zemessargi/Roja”.
Par emocionālāko pagājušās nedēļas notikumu, protams, atzīstu sestdienas basketbola spēli, kad “ASK/Buki” sacentās ar komandu “Zemessargi/Roja”. Pēc tam dažādās sarunās atzinām, ka labāka izklaides pasākuma sestdien nemaz nevarēja būt.
LMT Rīgā bija pacentušies par interesantāku jaunās sezonas atklāšanu, arī Gulbenē bija par to nedaudz domāts. Ne bija gan sveču gaismas pustumsas un pirmā metiena grozā, bet bija pilsētas domes priekšsēdētāja un basketbola kluba “Buks” priekšsēdētājs Nikolaja Stepanova uzruna un vēlējums startēt labāk un saņemt medaļas.
Jāatzīst, ka par īpašiem svētkiem jaunās sezonas pirmo spēli mājās padarīja gan spēlētāji, gan skatītāji. Lai arī tribīnēs līdzjutēju nebija tik daudz, kā sezonas noslēgumā, kad cīnās par medaļām, tomēr arī tas netraucēja azartiski dzīvot līdzi katrai “Buku” veiksmei un neveiksmei. Pat neveiksme, kad pirmos punktus guva “Zemessargs/Roja”, nespēja aizēnot pirmā brīža lepnumu. Esam lepni, jo “Buki” laukumā iznāca jaunos sporta tērpos, saposti un ieturēti. Lepnums par “Bukiem” neatstāja līdz pat spēles beigām, kad grūtā, bet skaistā spēlē “Buki” izcīnīja uzvaru. “Gandrīz jau pazaudēja, bet malači saņēmās,” arī šie dialogi skanēja kā medusmaize visiem, kas skatījās un juta līdzi. Brīžiem šķita, ka skatītāji paši mestos laukumā un cīnītos par katru atlēkušo bumbu. Tāda bija šā lepnuma un gandarījuma sajūta.
Daudzi tagad bez nožēlās droši vien atzīs, ka mans vērtējums par basketbolu un spēli vispār ir virspusējs un diezgan neprecīzs. “Tās tiešām ir tikai tādas sieviešu runas, ko nu viņas,” teiksiet jūs. Jums arī varbūt daļēji būs taisnība, bet te vietā būs izstāstīt kādu stāstu, kura galvenā varone ir kāda norvēģu žurnāliste. Viņa vairākus gadus bija strādājusi par sporta komentētāju. Un mums, Latvijas žurnālistēm, teica, ka emocionālie un mazliet pārspīlētie sieviešu rakstītie komentāri par sportu (kas vienmēr it kā skaitījušies vīriešu privilēģija) palīdzot tiem pašiem vīriešiem izcīnīt jaunas un jaunas uzvaras. Tā esot Norvēģijā. Varbūt tā notiks arī Latvijā?
