Dienasgaismu ir ieraudzījusi grāmata “Letes”, kuras autore ir rīdziniece Agnese Neija, kādreizējās Gulbenes rajona zvērsaimniecība “Letes” ilggadējās direktores Zaigas Vīksnes mazmeita.
Kad pirms aptuveni pusotra gada tikāmies ar Agnesi, viņa “Dzirkstelei” stāstīja, ka ir īstais brīdis pētīt Letes, jo ciemats iznīkst, ēkas sabrūk, cilvēki aizbrauc, bet ir vēl daudz bijušo un esošo Letu iedzīvotāju, kas joprojām izjūt spēcīgu saikni ar šo vietu.
“Viss vēl ir notverams un iemūžināms. Tas, ka mēs, kas bijuši saistīti ar Letēm, redzam šo lēno aiziešanu un par to skumstam, iniciēja ideju par apjomīgāku Letu vēstures un kultūras izpēti,” toreiz sarunā ar “Dzirksteli” teica Agnese.
Par padomju okupācijas laiku Latvijā
Agnese stāsta, ka grāmata “Letes” nav tikai priekš Letu iedzīvotājiem.
“Letes ir par padomju okupācijas laiku Latvijā – sadzīvi, ideoloģiju, arhitektūru. Kā mēs dzīvojām padomju laikā? Cik maksāja maize? Kas bija veikalos? Cik nopelnīja cilvēki? Daudzi tā laika fakti, par kuriem šodien notiek diskusijas, ar atsaucēm uz pierādījumiem minēti grāmatā. Arī tas, kā attīstījās zvērkopības nozare Latvijā un vai padomju laika uzņēmumiem bija iespējas izdzīvot pēc neatkarības atgūšanas,” stāsta Agnese.
Pētījums balstīts Alūksnes zonālā arhīva materiālos, Letu ilggadējās direktores Zaigas Vīksnes privātā arhīva materiālos, bijušo un esošo Letu iedzīvotāju arhīvos un atmiņās.
Gaisā virmo dažādas idejas
Grāmatas “Letes” svinīga atklāšana notika 12. jūlijā pieturā “Letes”. “Cilvēku bija daudz, un visi bija ļoti sirsnīgi. Trīs gadu darbs ir noslēdzies,” saka Agnese.
Viņa stāsta, ka bija ļoti interesanti pie šī projekta strādāt, bet paši atklāšanas svētki bija drīzāk darbs, nevis svētki.
“Šos svētkus es arī pati organizēju, un man ļoti palīdzēja Beļavas tautas nams un īpaši Dace (Beļavas tautas nama vadītāja Dace Sīmane – red.). Paldies viņai!” saka Agnese.
Viņa atzīst, ka trīs gadu projekts bija ļoti nogurdinošs ar savu gaidīšanu, jo manuskripts bija gatavs jau 2023. gadā.
“Vēl divus gadus mēs piedalījāmies kultūras projektu konkursos, lai piesaistītu līdzekļus redaktoru darbam, maketētājam un tipogrāfijas izdevumiem. Un varat man ticēt, ka esam ļoti pateicīgi Vidzemes plānošanas reģionam, ka viņi mūs konsekventi atbalstīja,” saka Agnese.
Viņa arī stāsta, ka šobrīd visa esošo un bijušo Letu iedzīvotāju kopiena ir ļoti aktivizējusies, un gaisā virmo dažādas idejas par to, ko vēl varētu darīt Letu labā. Bijusī letēniete Ritma Prokopčenko (Spalviņa) ir ierosinājusi nākamgad rīkot “Vispasaules letēniešu saietu 2026”. Pastāv arī dažādas citas idejas, piemēram, Letēs ierīkot parku; kādā no pamestajām ēkām uztaisīt improvizētu izstādi.
“Letēs ir saglabājušās daudzas saimnieču pierakstu klades ar dažādu savam laikam raksturīgu ēdienu receptēm, domājam, kā tās izmantot. Ja šī rosība nenoplaks, tad nākamgad atkal piedalīsimies Vidzemes plānošanas reģiona kultūras projektu konkursā,” saka Agnese.
