Kārtējā televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” bija J.Dombura diskusija par degvielas kvalitāti.
Kārtējā televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” bija J.Dombura diskusija par degvielas kvalitāti. Valsti tur pārstāvēja ierēdņi no akcīzes nodokļu nodaļas, arī I.Matīss.
Noskatoties šo raidījumu, man kļuva skaidrs, ka visdedzīgākie nekvalitatīvas (kontrabandas un “nezināmas izcelsmes”) degvielas atbalstītāji ir Latvijas valsts varas pārstāvji. Tik skaidru un atklātu mafiozo struktūru lobēšanu vēl nebiju vērojis.
Vienīgie, kas ir pret degvielas standartu obligātu ieviešanu valstī, lai novērstu ēnu ekonomiku šajā jomā, ir valsts amatpersonas! Kādas tikai blēņas viņi nerunāja un cik nekompetenta bija viņu valoda! Tika apgalvots, piemēram, ka tieši degvielas analīzes esot visgrūtākās un visdārgākās – viena piecu degvielu tipu analīze maksājot deviņsimt latu!
Man kā ķīmiķim bija kauns skatīties un klausīties tik nekaunīgos melos. Degviela gada laikā analizēta tikai piecdesmit septiņas reizes un arī tikai tad, kad nevarēja atkauties no sūdzībām, bija jāreaģē. Un divpadsmit reizes no piecdesmit septiņām tomēr nebija izdevies noslēpt galus laikus, un degviela patiešām izrādījās nekvalitatīva.
Kaut gan to, vai dīzeļdegviela ir degviela vai dīzeļeļļas kurināmais, var noteikt desmit minūtēs, atdzesējot degvielu un izmērot tās sastingšanas (sasalšanas) temperatūru. Var to pat nemērīt, bet atdzesēt līdz tai temperatūrai, kas noteikta kā zemākā, kad degviela vēl nedrīkst sasalt, un konstatēt, vai degviela ir šķidra vai sasalusi. Un, ja degviela nav kvalitatīva kaut pēc šī parametra, tad to tirgot nedrīkst un pārdevējs ir sodāms. Man kauns par savu valsti, ja tai ir tādi ierēdņi.
(pēc interneta diskusiju kopas “Sveiks” materiāliem)
