Dzirkstele.lv
Pagaidām nav saskatāmas pazīmes, kas norādītu uz Krievijas pret Ukrainu sāktā kara iesaldēšanu, turklāt pašreizējā krievu taktika liecina, ka nākamajās nedēļās sagaidāmas ļoti sīvas cīņas, aģentūrai LETA atzina Mācību vadības pavēlniecības komandieris, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) rektors Oskars Kudlis.
Kopumā, pēc viņa teiktā, Krievijai karš Ukrainā ir izvērtēsies par lielu pārsteigumu, jo plāns dažās dienās ieņemt galvenās pilsētas un objektus nav izdevies, kas liecina, ka krievi bija pārrēķinājušies par Ukrainas spējām.
Kudlis pieļāva, ka izlūkošanas procesā pirms kara visos līmeņos – no Kremļa līdz vienību komandierim – nav valdījis godīgs dialogs un notikusi maldināšana. Tāpat jāņem vērā, ka krieviem nav pieredzes šādam karam, jo Ukraina teritoriāli ir lielākā Eiropas valsts.
Krievijas militārās tehnikas zaudējumi ir ļoti nopietni, nav ieņemta neviena no lielākajām pilsētām, un tagad krievi atgriezušies pie Čečenijā un Sīrijā izmantotās taktikas, uzskata Kudlis. Tā ir taktika, kuru Krievijas ģenerāļi mācījušies vēl padomju laikos, proti, ielenkt pilsētu un iznīcināt to ar artilērijas un gaisa spēku atbalstu, nerēķinoties, vai uzbrukuma mērķis ir militārs vai civilais objekts, un pēc tam pāriet uz kauju biezi apdzīvotā vietā.
Kudlis atzīmēja, ka, vadoties no publiskiem ziņojumiem, var spriest, ka Krievija savas raķešu sistēmu krājumus ir pamatīgi izlietojusi. Aviācija gan krieviem aizvien ir pieejama, taču jau bez precīzas munīcijas krājumiem.
“Zemas precizitātes bumbas Krievijai acīmredzot ir pietiekami daudz, un tās tiks izmantotas, mēģinot sasniegt savus mērķus,” piebilda Kudlis.
Komentējot pētniecisko žurnālistu grupas “Bellingcat” izpilddirektora Kristo Grozeva prognozes, ka Krievija pēc 7-10 dienām mēģinās iesaldēt karu Ukrainā, Kudlis norādīja, kara iesaldēšana varētu notikt brīdī, kad Krievija būs sasniegusi kādu mērķi, ko savai sabiedrībai pasniegtu kā uzvaru. Tas nozīmētu kādas pilsētas vai objekta ieņemšanu. Patlaban izskatās, ka krievi par savu prioritāti joprojām uzskata Kijivu.
Ja būtu šādi rezultāti, Krievija varētu pāriet uz kara iesaldēšanu un runāt par kādiem risinājumiem. “Šobrīd viņi zaudē, un būtu grūti iedomāties kara iesaldēšanu,” teica Kudlis.
Eksperts norādīja, ka kauja biezi apdzīvotā vietā prasa lielus resursus, augstu apmācības līmeni un dažādu ieroču veidu un darbību sinhronizēšanu – sauszemes spēkus, artilēriju, tuvo gaisa atbalstu, kā arī spēju izlauzties cauri ukraiņu sagatavotajiem inženieršķēršļiem.
“Tas ir liels izaicinājums ieņemt šādus objektu. Domāju un tas jau arī redzams, ka viņi nežēlīgi izmantos artilērijas un gaisa atbalstu, lai mazinātu ukraiņu spējas. Tikai tad, kad krievi saredzēs iespējas nenomirt, viņi virzīsies uz priekšu un sāks kaujas biezi apdzīvotā vietās,” uzsvēra Kudlis.
Viņš gan vērsa uzmanību, ka no šajās kara nedēļās pieļautajām kļūdām Krievija noteikti mācās un mēģinās tās vairs neatkārtot. Var minēt, ka krievi karadarbību mēģinās “sadalīt apgabalos un, piesaistot konkrētām teritorijām sinhronizētas armijas spēku darbības, mēģinās pārraut ukraiņu aizsardzību.” Tas nozīmējot, ka ukraiņiem nākamajās nedēļās būs priekšā ļoti sīvas cīņas.
Tāpat LNAA rektors uzskata, ka ir tikai laika jautājums, kad Krievija sakārtos iekšējo komandvadību. Izskanējušās ziņas, ka kaujās Ukrainā gājuši bojā trīs Krievijas ģenerāļi, liecina par problēmām vidējā vienību vadības līmenī.
“Tā nav normāla parādība, ka šāda augsta līmeņa komandieri dodas uz priekšējām līnijām. Viņiem tur pēc būtības nav ko darīt,” uzsvēra Kudlis.
Patlaban izskatoties, ka Krievija karam Ukrainā mobilizējusi lielāko daļu savu spēkus, lai gan Krievijas armijas vājums ir pārsteigums pat rietumiem. Deklarētie Krievijas armijas modernizācijas plāni nav ieviesti un kaujas efektivitāte ir daudz zemāka nekā ukraiņiem. Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, krieviem būs vēl lielākas grūtības modernāku ieroču ražošanā, un Krievijas armijas modernizācija pēc kara Ukrainā principā vēl ilgu laiku nebūs iespējama, norādīja Kudlis.
Tajā pašā laikā kopumā Krievijai ir viena no lielākajām armijām pasaulē, tāpēc neskatoties uz zaudējumiem Ukrainā, krievus nevar novērtēt par zemu, piebilda rektors.
Ukraiņiem gan par labu spēlējot zemā Krievijas armijas morāle un kaujasspars. To apliecina gan vienību dezertēšana, gan padošanās gūstā.
“Es pat neizslēdzu, ka Krievijas karavīru morāle un nežēlība karā ar kādu no NATO dalībvalstīm būtu augstākā līmenī,” piebilda Kudlis.
Runājot par rietumvalstu prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču piegādēm un to iespējami izšķirošo lomu kara iznākumā, LNAA rektors norādīja, ka šie rietumvalstu ieroči ir efektīvi un vienkārši lietojami, taču vēl labāku rezultātu sasniegšanai ir nepieciešams palielināt to piegādes.
Izslavētie Turcijas ražotie droni “Bayraktar” ir bieds krievu bruņutransporta apkalpēm, taču ukraiņiem ir vajadzīgi arī labi izlūkošanas droni un daudzstobru artilērija, kas ir Austrumeiropas NATO valstu rīcībā. Tāpat ukraiņiem esot svarīgi izveidot apgādes ķēdi un papildināt munīcijas krājumus.
Kudlis arī slavēja ukraiņu radošumu, kas kara trofeju bruņutehniku ātri vien pielāgo savām vajadzībām un izmanto pret pretinieku.
“Ukrainas armija kopš 2014.gada intensīvi ir pilnveidojusi savas prasmes, un profesionālās vienības spēj lietot sarežģītākas ieroču sistēmas, taču teritoriālajām aizsardzības vienībām ir nepieciešami vienkāršāki ieroči, jo sarežģītākām sistēmām nav laika apmācībām,” piebilda NAA rektors.
LETA
