Tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas izmaiņas veidā, kā valsts palīdz bez darba palikušajiem cilvēkiem.
Jau no jūlija tā saukto simtlatnieku stipendijas iecerēts samazināt līdz 80 latiem, bet no nākamā gada pāriet pie pavisam cita viņu nodarbināšanas veida – algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem.
Ieplānots, ka pagaidu darbus piedāvās šaurākam cilvēku lokam, turklāt tikai trīs vai četrus, nevis sešus mēnešus, toties pagaidu darbinieki saņems ne tikai naudu, bet arī sociālās garantijas.
Kaut gan «simtlatnieku» projekts vērtēts diametrāli pretēji, tas sevi ir attaisnojis, uzskata labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS): «Tas nodrošinājis sociālo mieru ekonomiskās krīzes laikā. Būtībā atsevišķos pagastos «simtlatnieku» pasākums bija vienīgā iespēja cilvēkiem izdzīvot.»
«Labklājības ministrija (LM) jau vērtē nepieciešamību mazināt stipendiju. Tiek meklēti veidi, kā panākt, lai uz to piesakās tikai cilvēki, kuriem nekādu citu variantu nav. Daļēji tas saistīts ar uzņēmēju kritiku, ka ir grūti atrast darbiniekus mazkvalificētam darbam, jo, saņemot minimālo algu, sanāk tikai nedaudz vairāk nekā «simtlatniekos». Tagad, kad minimālā alga palielināta līdz 200 latiem un stipendijas tiks
samazinātas līdz 80 latiem, starpība būs pietiekama, lai motivētu meklēt pastāvīgu darbu, nevis
pierast pie šķietami labās dzīves «simtlatniekos»,» kādēļ iecerēts stipendiju samazināt, skaidro
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) «simtlatu» projekta vadītājs Egils Vidžups.
