Jaungulbeniete Sanita Švekere izvēlējās mācīties Gulbenes ģimnāzijā. Un ir apmierināta, jo tur ir pozitīva attieksme pret skolēniem.
Jaungulbeniete Sanita Švekere izvēlējās mācīties Gulbenes ģimnāzijā. Un ir apmierināta, jo tur ir pozitīva attieksme pret skolēniem. Neviens netiek noniecināts, katrs ir aicināts pierādīt savu individualitāti. Par kļūdām neviens nesmejas, jo no tām mācās.
“Man vienmēr ir bijis tā: esmu pārliecināta par to, ko darīšu, ko veikšu, bet pēdējā brīdī viss mainās. Tagad vēlos stāties Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Droši vien, ka studēšu neklātienē. Maksas ir lielas, tādēļ būs jāmeklē darbs. Patstāvība mani nebaida, jo tāda esmu arī tagad . Strādāju par privātskolotāju – mācu matemātiku un latviešu valodu. Ierasts būt prom no mājām, no vecākiem,” saka Sanita.
Brīvajā laikā viņa spēlē volejbolu un apmeklē baznīcu, kur satiek arī draugus. “Pateicos tiem jauniešiem, kas Gulbenē viesojās Misiju dienās. Es ticēju Dievam, bet visur valdīja uzskats, ka Dievs un baznīca ir divas dažādas lietas. Aizejot uz dievnamu, es sapratu, ka tās nav šķiramas. Tagad tur gūstu piepildījumu un zinu, ka tā ir vieta, kur personīgi man Dievs noglāsta galvu,” secina ģimnāziste.
Savus draugus Sanita raksturo īsi: brīnišķīgi, interesanti cilvēki. Var palīdzēt grūtā brīdī. Un draugi nav tikai tie cilvēki, ar kuriem ir līdzīgi uzskati un pasaules uztvere. Draugiem mēdz būt arī pretēji uzskati. “Mēs cits citu papildinām. Pieņemam tādus, kādi esam,” smej Sanita. Viņas dzīves mērķis ir būt laimīgākajam cilvēkam uz pasaules. Izjust to laimi, ko var iegūt, darot tikai labu – ticot, cerot un mīlot.
