Bez jebkāda impulsa no «augšas» izglītības sistēma nereformēsies, uzskata aptaujātie speciālisti. «Pats nekas nesakārtojas, tas ir skaidrs,» saka bijusī nozares ministre pedagoģijas profesore Tatjana Koķe.
Kā virzīt izglītības sistēmas reformas? Viena iespēja, kas iepriekš izskanējusi arī IZM kuluāros, esot skolotāju un skolēnu skaita attiecību sadalīt nevis divās kategorijās kā pašlaik, bet trijās – republikas pilsētām, lielākajiem novadiem un mazākajām pašvaldībām noteikt katrai savu proporciju. Rastos iespēja celt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju lielākajos novados, bet mazākajos – saglabāt pašreizējo
proporciju.
Šāds ieteikums izskanējis, lai šajā ziņā būtu vismaz kaut kāda kustība, jo tieši nākamajā, mācību gadā vēl esot kāda iespēja paaugstināt proporciju. Vēlāk tās celšana būtu vēl mazāk ticama, jo tad jau politiķi atkal būs nākamo vēlēšanu gaidās un no sāpīgiem lēmumiem vairīsies.
Tomēr speciālisti nekoncentrējas tieši uz skolēnu un skolotāju skaita attiecību, bet norāda, ka jāveic
priekšdarbi, lai vienlaikus turpinātu reformas un celtu izglītības kvalitāti. Joprojām ir dzīva ideja, ka
naudai būtu jāseko skolēnam nevis līdz pašvaldībai, bet gan līdz skolai.
