Lai arī valsts «cīņa» ar fiktīvajiem uzņēmumiem ilgst ne vienu vien gadu, turklāt par vislielāko riska grupu tiek uzskatīti bezpajumtnieki, kurus par pāris latu lielu atlīdzību – dāvanu – veikli darboņi izmantot kā instrumentu paši paliekot ēnā, tomēr efektīvus līdzekļus līdz šim, izrādās, tā arī nav izdevies atrast. Tā rezultātā joprojām problēmās nokļuvušam uzņēmējam ir iespējas optimizēt savu biznesu, «pārdodot» to bezpajumtniekam un ieceļot par vienīgo valdes locekli.
Tiesa gan, pēc SIA Lursoft datiem, patversmieši darbojas nedaudz mazāk kā 300 sabiedrībās, kamēr kopumā nelikvidēto uzņēmumu skaits pārsniedz 175 000. Tieslietu ministrija šobrīd gatavo projektu, kurš (nepārkāpjot Satversmē paredzētās tiesības cilvēkam, kuram nav atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību un ieņemt amatu uzņēmuma vadībā) paredz vairākus sietus cīņai ar fiktīvajiem uzņēmumiem.
«Šobrīd turpinās starpresoru diskusija par to, kā paaugstināt uzņēmējdarbības vides drošību,» skaidro
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Ina Kļaviņa. Viņa norāda, ka kapitālsabiedrībai ir jābūt sasniedzamai savā juridiskajā adresē, taču tas nenozīmē, ka, kontrolētājiem nesastopot tās īpašnieku vai kādu darbinieku, būtu uzskatāms, ka konkrētā sabiedrība savā juridiskajā adresē nav sastopama.
