Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā, kas mazina zemnieku konkurētspēju.
Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības – dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.
Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro: «Darbības, kad z/s, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, pārskaita naudas līdzekļus no z/s konta uz īpašnieka privāto kontu, pēc VID skaidrojuma, tiek uzskatītas kā juridiskas personas maksātāja izmaksa fiziskai personai – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājai.
Līdz ar to, pēc šī brīža normatīvo aktu skaidrojuma, izriet, ka šai summai tiek piemērota papildus 25% nodokļa likme, kas realitātē zemnieku saimniecību īpašniekiem nozīmē divkāršu nodokļu slogu.»
Viņa atgādina, ka zemnieku saimniecība ir specifiska uzņēmējdarbības forma, kur tās īpašnieks par
uzņemtajām saistībām atbild ar visu savu mantu. Pēc būtības, starp zemnieku un zemnieku
saimniecību liekama vienādības zīme, jo manta ir kopēja.
Zemnieku saimniecībām nav statūtu kapitāla, tādēļ ieņēmumu izmaksa īpašniekam netiek definēta kā dividendes, kurām piemēro 10% ienākumu nodokli no kapitāla pieauguma.
