Gulbenietei Inesei Kokarevičai ir divi vārdi – tas, ko deva vecāki, un otrs – Kristiāna, ko viņa izvēlējās pati, pieņemot iestiprināšanas sakramentu. Ar tiem viņa arī izsakot, kāda ir – divas būtības vienā cilvēkā.
Gulbenietei Inesei Kokarevičai ir divi vārdi – tas, ko deva vecāki, un otrs – Kristiāna, ko viņa izvēlējās pati, pieņemot iestiprināšanas sakramentu. Ar tiem viņa arī izsakot, kāda ir – divas būtības vienā cilvēkā.
“Ikdienā es esmu Inese. Patīk kontaktēties ar cilvēkiem, uzturēties jautrā sabiedrībā, būt kopā ar draugiem, organizēt pasākumus. Savukārt Kristiānu redz retais, jo tad man vakaros patīk vienai pa atvērtu logu skatīties zvaigznēs, domāt par dzīves sūtību, filozofēt,” sevi raksturo Inese.
Viņa ir beigusi Gulbenes mākslas skolu. Tur guvusi daudz. “Man patīk ne tikai zīmēt, bet arī gleznot. Tuvākais mākslas veids ir grafika – nevis dabas kopēšana, bet ļaušanās fantāzijām. Sirreālisms,” norāda gulbeniete.
Savus mākslas darbus Inese dāvā tikai tuviem cilvēkiem, jo to mīlestību, kas tajos ielikta, Inese nespēj atdot nepazīstamiem. “Man patīk radīt skaistumu. Es tiecos pēc harmonijas un mīlestības, kas ir skaistā izpausme. Es mēģinu rīkoties tā, lai citus nesāpinātu. Uzklausu ikvienu, kam ir sāpoša sirds,” atzīst Gulbenes ģimnāzijas skolniece.
Viņa piekrīt, ka smiekli un asaras ir daļa no dievišķā. Tie abi viņas dzīvē ir līdzsvarā. “Asaras attīra sirdi un dvēseli. Savukārt ar smiekliem dāvājam lielu daļu savas mīlestības citiem. Ne bez smiekliem, ne asarām nevar iztikt. Tie katrs cilvēkā raduši savu vietu,” domā I. Kokareviča.
Inesei ir svarīgi kādu brīdi atrasties klusumā. Tas piepilda dvēseli. Reizēm klusums viņai pasaka daudz vairāk nekā troksnis. Un klusumā nav iespējams apmaldīties un sevi pazaudēt. Bet tikai atrast.
