Ekonomikas ministrija uzsākusi cīņu par Latvijas dabasgāzes infrastruktūru, tomēr eksperti šaubās, vai cīņa sākta no pareizās puses.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projektu Latvijā vērtē kā problemātisku, ja arī pēc 2017. gada, kad beidzas Latvijas Gāzes ekskluzīvā Inčukalna pazemes gāzes krātuves apsaimniekošanas licence, Inčukalns turpinātu palikt tikai a/s Latvijas Gāzes rīcībā.
Latvijas Gāzes pārstāvji kategoriski noraida to, ka Inčukalna atrašanās Latvijas Gāzes valdījumā varētu radīt šķēršļus LNG termināļa projektam. Tomēr Ekonomikas ministrija apņēmusies izcīnīt taisnīgāku
Inčukalna pazemes gāzes krātuves nomas maksu, kas pašlaik ir vien daži tūkstoši latu, kā arī
nodrošināt gāzes tirgotājiem pieeju gāzes infrastruktūrai, ieskaitot dabasgāzes tīklus.
Faktu, ka a/s Latvijas Gāzei līdz 2017. gadam ir monopoltiesības uz gāzes tirdzniecību Latvijā, kā arī to, ka šis uzņēmums nav sadalāms, nosaka Latvijas Gāzes 1997. gadā noslēgtais privatizācijas līgums.
Inčukalna krātuve kompānijai ir iznomāta līdz 2017. gadam, kamēr dabasgāzes tīkli ir privatizēti un
ir Latvijas Gāzes īpašums, kas, iespējams, ir vissarežģītākais atrisināmais jautājums šajā sakarā,
norāda A. Kampars.
