Patlaban Latvijā sācies īsts koģenerāciju staciju celtniecības bums. Pašvaldības un uzņēmēji steidz izmantot iespēju, ka patlaban ir lētas būvniecības izmaksas, kā arī šo staciju celtniecībā bija pieejami Eiropas Savienības līdzekļi.
Turklāt labs bizness veidojas arī no tā, ka līdz ar siltumu saražoto elektrību var pārdot uzņēmumam Latvenergo par dubultu tarifu.
Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka no tā ieguvēji varētu būt Latvijas pilsētu iedzīvotāji. Kuldīgas siltumtīkli, kas pagājušajā piektdienā pilsētā ielika pamatakmeni jaunas koģenerācijas stacijas būvniecībai, apgalvo, ka viss ieguvums aizies investīciju atpelnīšanā, nevis tarifu samazināšanā. Jau patlaban aptuveni 60% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā tiek saražots 71 valstī esošajās koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lauvas tiesu no tā saražo Rīgā.
Pretēji līdz šim būvētajām koģenerācijas stacijām, kuras darbināja dabasgāze (98,1% no visām pašlaik esošajām koģenerācijas stacijām), ogles, dīzeļdegviela vai mazuts, topošās stacijas paredzēts darbināt ar atjaunojamajiem resursiem, piemēram, ar šķeldu.
