Gulbenes pilsētas svētku laikā Spārītes parkā ikvienam bija iespēja baudīt arī skaņu un gaismu instalāciju “Stāsti, kas liek sirdij pukstēt straujāk”.
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska “Dzirkstelei” stāsta, ka konkrēti šiem pilsētas svētkiem Spārītes parkam tika atrasti stāsti par tēmu, kas liek straujāk pukstēt sirdij Gulbenē.
“Bija arī uzsaukums iedzīvotājiem. Iedzīvotāji varēja šos stāstus stāstīt. Atsaucība nebija liela, tādēļ stāsti tika meklēti no saviem, muzeja, bibliotēkas resursiem. Tika atrastas arī dziesmas, kurās pieminēta Gulbene. Stāstus ierunāja gan pašu stāstu autori, gan uzaicināti gulbenieši. Piemēram, “Buku” stāstu ierunāja Reinis Rikveilis, Ilvita Kļaviņa ierunāja dzeju, Evita Zālīte ierunāja savu dzimtas stāstu. Stāsti paliek mūsu arhīvā, nodosim tos Gulbenes novada bibliotēkas novadpētniecības nodaļai. Un noteikti tie tiks vēl izmantoti!” saka S.Zdanovska.
Kopumā tie ir septiņi dažādi Gulbenes sirdsstāsti. Stāstus “stāstīja” Spārītes parka pieredzējušākie koki, kas gadu desmitus bijuši dažādu Gulbenes notikumu liecinieki.
Varēja dzirdēt gan vēsturiskus stāstus, gan mūsdienīgus stāstus, piemēram, par kapusvētku tradīcijām, kas iedvesmojušas gulbenietes Līvas Ejubas apģērbu kolekciju. Savukārt Līvas mammas Evitas Zālītes stāsts ir par kapusvētku atmiņām. Pagājušā gadsimta 80. un 90. gados viņas ģimenē bijušas īpašas kapusvētku tradīcijas, kas katru gadu pakāpeniski sākušās jau gandrīz mēnesi pirms pašiem Gulbenes kapusvētkiem.
Kopā ar “Gulbenes Buku” balsi Reini Rikveili varēja doties leģendārās komandas atmiņu ceļojumā, bet stāsts, ko ierunājusi pati S.Z-danovska, ir par Marisu un Heinrihu – sveiciens Gulbenes baronu 150. kāzu gadadienā. 19. gadsimta otrajā pusē Gulbenē tika izdzīvots viens no skaistākajiem mīlasstāstiem, kas arī šodien ir skaistākā Gulbenes leģenda.
