Zvaigznes vienmēr izskatās labi, un mēs (tieši vai netieši) gribam līdzināties viņām -aktrisēm, modelēm vai TV dīvām.
Zvaigznes vienmēr izskatās labi, un mēs (tieši vai netieši) gribam līdzināties viņām -aktrisēm, modelēm vai TV dīvām. Katrai no tām ir savi skaistuma noslēpumi, kurus alkstam uzzināt. Tāpēc nolēmām aizsākt rubriku “Zvaigžņu stundu”.
Varbūt tā palīdzēs tuvināties zvaigznēm. Sarunas nebūs nedz ar slavenām dziedātājām vai aktrisēm, nedz par modelēm. Arī Gulbenē netrūkst skaistu sieviešu, kuras dēvēt par zvaigznēm, kuras vienmēr ir formā gan vizuāli, gan emocionāli un ir gatavas dalīties noslēpumos – skaistumkopšanā, diētās un dzīves uztverē.
Laimi rod dodot, nevis ņemot
SIA “Mācību centrs “Austrumvidzeme”” direktori Aiju Kalēju pazīstu jau vairākus gadus, un manā uztverē viņa ir optimistisks un līdzsvarots, izpalīdzīgs, nesavtīgs, pozitīvi domājošs, sabiedrisks cilvēks, kas laimi rod dodot, nevis ņemot. Viņa neasociējas ar skarbu direktori, bet gan tieši pretēji – ir klusa, maiga un trausla. Aija pati uzskata, ka ar valdonīgumu un skaļumu nevar atrisināt problēmas.
“Ar mieru un nosvērtību var panākt daudz vairāk nekā ar impulsīvu rīcību,” domā viņa.
Aija ir punktuāls cilvēks – strādājot “Austrumvidzemē” jau septiņus gadus par direktori (no dibināšanas dienas), nekad nav nokavējusi darbu.
Uz jautājumu, kāpēc darbs ir Gulbenē, nevis Rīgā, kur būtu daudz vairāk iespēju, viņa atbild, nedomājot:
“Tieši mazpilsēta cilvēkiem māca būt labākiem. Galvaspilsētā ļaudis daudz vairāk var atļauties nekrietnības. Te tu esi uzmanības centrā, šeit ir lielākas iespējas mācīties no citu kļūdām un nepieļaut savējās. Taču, ja man apkārt ir cilvēki ar negatīvu domāšanu, kuras manī pašā ir ļoti maz, tieši viņi ir virzītājspēks.”
Nogurumu pārvar, pati mainoties
Kā Aija pārvar ikdienas nogurumu, kas mūsdienīgai, aktīvai sievietei ir viena no galvenajām problēmām? Aija smaidot (ar viņai piemītošo brīnišķīgo smaidu) tomēr gluži nopietni atbild, ka maina fizisko darbu ar garīgo un otrādi, atrašanās vietu, sabiedrību. Tad paši no sevis rodas jauni, iepriekš neapzināti spēki.
“To, vai cilvēks ir skaists ārēji, var novērtēt citi. Taču nevar paļauties, ka Dievs uz zemes radījis tikai skaistas sievietes. Viss atkarīgs no pašas, vai apkārtējie spēs saredzēt šo Dieva dāvanu,” saka Aija un atzīst, ka pie kosmetologa iet reti intensīvā darba dēļ.
“Pēc tam, kad apmeklēju kosmētiķi Irinu Sazonovu, jūtos it kā pāris dienas būtu bijusi atvaļinājumā. Irina kopj un ārstē ne tikai seju, bet arī dvēseli,” bilst Aija, sarunai pārejot no darba uz skaistumkopšanu.
Aija labprātāk izvēlas kosmētiku un parfimēriju no katalogiem un izplatītājiem, priekšroku dodot amerikāņu firmai “Beautiful for all season”, jo sejas kopšanas produktiem un dekoratīvajai kosmētikai, viņasprāt, nav citu līdzvērtīgu.
“Smaržas – tā ir mana vājība, pašlaik lietoju diezgan saldas un austrumnieciskas – “Harem”. Tās izvēlos gan pēc garastāvokļa, gan tikai pēc nosaukuma. Vienmēr izmēģinu kaut ko jaunu, nekad neatkārtojos. Smaržas ir kā atmiņas, kas saviļņo emocijas.”
Relaksācija darbdienas vidū
Kādreiz Aija bieži apmeklējusi baseinu Valmierā, bet pašlaik priekšroku dod solārijam.
“Pēc apmeklējuma izgludinās āda, tā iegūst patīkamu toni, uzlabojas garastāvoklis. Tā ir brīnišķīga relaksācija darbdienas vidū. Solārijs uzlabo pat veselību – tikko jūtu, ka esmu saaukstējusies vai parādās iesnas,” atzīst Aija.
Viņa ir mērķtiecīgs cilvēks. Ja ir mērķis zaudēt 15 kilogramus nepilna gada laikā, apdomā visus līdzekļus, ar kādiem tas ir sasniedzams, un panāk to.
“Bērnībā biju “bumbulītis”, taču pusaudzes gados vecāki man aizliedza ievērot diētas (par ko tagad esmu viņiem bezgalīgi pateicīga). Taču beigu beigās izvirzīju mērķi. Sāku ēst tikai vienreiz dienā (pusdienas), taču pilnvērtīgi. Arī tagad ievēroju savas ēšanas tradīcijas un ikdienā lietoju tēju pēc senas ķīniešu receptes.
Esot arī psiholoģiskais aspekts. Ievērojot diētas, svarīgs esot arī dvēseles stāvoklis. Aija to pamato šādi: “Aptaukošanās nozīmē, ka cilvēks no dzīves grib vairāk saņemt, nevis dot. Kad sāc aizliegt sev dusmas, tad sāc kristies svarā.
Jaunībā mans moto bija – mani griesti būs sasniegti tad, kad visas vēlēšanās būs piepildītas. Tas bija maksimālisms. Vēlāk bija posmi, kad netiecos ne uz ko, apslāpēju vēlmes. Tas tikai palīdzēja pieaugt liekajiem kilogramiem. Pašlaik mans moto formulējams šādi: visas situācijas, kas notiek, ir uz labu, nekādu dusmu, nekādu ambīciju.”
Garastāvoklis tuvojas mākoņiem
Vai tiešām, ievērojot diētu, jāieslīgst depresijā un jāzaudē interese par intīmo dzīvi(kaut ko tādu nesen lasīju)? Aijas atbilde ir īsa: “Ieraugot spogulī neticami pārvērtušos augumu, ne tikai uzlabojas garastāvoklis, bet tas ar katru zaudēto kilogramu sāka tuvoties mākoņiem. Sāku ievērot vīriešu un arī mīlošā cilvēka interesi. Ar citiem vīriešiem tas bija kādreiz aizmirsts nevainīgs flirts, ar mīļoto cilvēku vislabākā mīlēšanās.”
Laiks pēc darba
Aija ir prasmīga šuvēja – māk moderni apģērbt sevi un bērnus. Viņa pati veido modernas lietas. Vēl ir arī brīnišķīga pavāre. Draugiem un radiem pusdienas vai vakariņas pie Aijas vienmēr ir īsti svētki, kas nav salīdzināmi pat ar augstākās klases restorānu apmeklējumu.
Pašlaik Aija mācās augstskolā un apgūst komercdarbību un uzņēmuma vadību. Taču vissvarīgākie un vismīļākie – tie ir Aijas bērni Megija un Matīss, kuriem viņa velta visu brīvo laiku.
“Par bērniem jārūpējas līdz dzīves beigām. Jāatceras gan, ka visatļautība nav sinonīms mīlestībai.”
Aija bērnos grib ieaudzināt pienākuma apziņu un saskarsmes mākslu.
“Bērniem mācu sasveicināties ar visiem cilvēkiem – pazīstamiem un svešākiem. Priecīgi bērnišķīgajam sveicienam jebkurš atbild ar smaidu. Vaļsirdīgs “Labdien!”, kas teikts bez bailēm un dusmām, atver cilvēku sirdis. Sveiciens ir kā labās enerģijas apmaiņa!”
Taču vēl Aijas ģimenē ir arī šinšillu ģimene, trusis un kaķene. Klausos Aijas stāstījumā par pieklīdušo kaķēnu, kuru viņa atrada 20 grādu aukstumā drebošu, slapju, netīru, izsalkušu bezpajumtnieku ar žēlabainām dzintarkrāsas acīm. To ieraugot, Aijas sirds salūza, un kopš šā brīža šis nelaimes kamoliņš ir pilnvērtīgs ģimenes loceklis.
Apbrīnojami jauka sieviete – domāju es, bet nobeigumā Aija pasaka vārdus, kas neprasa nekādus komentārus: “Stipri cilvēki nav tie, kuri var visu atļauties, bet gan tie, kas no daudz kā var atteikties.”
