LETA
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumi pedagogu darba slodžu līdzsvarošanai nemazinās to atalgojumu, šodien preses konferencē uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
IZM paredz noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Par to iepriekš bažas pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, norādot, ka tas ietekmēs pedagogu atalgojumu. Proti, par sabalansēto slodzi varētu tikt samaksāts mazāks atalgojums.
Čakša skaidroja, ka priekšlikumus pedagogu slodžu līdzsvarošanai virzīs kopā ar jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli, lai nebūtu situācijas, kad pedagogi dažādā slodžu izkārtojuma dēļ par padarīto darbu saņemtu mazāku atalgojumu. “Modelis ieviesīs papildu finansējumu, kas ies pašvaldībās, kur ir sakārtota skolu ekosistēma un precīzi sadalītas pedagogu slodzes,” viņa norādīja.
Arī IZM izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku izstrādes un ieviešanas jautājumos Karīna Caunīte-Orupe uzsvēra, ka metodoloģijas maiņa neietekmēs atalgojumu, jo skolotāji saņems atalgojumu atbilstoši nostrādātajām astronomiskajām stundām. Jau šobrīd normatīvajā regulējumā noteikts, ka darba slodze pedagogiem noteikta par darbu astronomiskajās stundās, ir noteikts darba stundu skaits nedēļā, kas atbilst noteiktajai mēneša darba algas likmei.
“Ja skolotājs šobrīd strādā 36 stundas nedēļā, tad arī, mainoties metodikai, skolotājam, strādājot darba slodzi 36 stundas nedēļā, jāsaņem atbilstošs atalgojums par šīm stundām,” skaidroja Caunīte-Orupe.
Viņa atzīmēja, ka līdzšinējā prakse par pedagogu slodzes sastāva noteikšanu mācību stundās ar tajās iekļautajiem starpbrīžiem neatbilst termina “mācību stunda” lietojumam. Uzskaite esot neatbilstoša reālajam mācīšanas darba apjomam izglītības iestādē, pedagoga slodze tiek interpretēta neatbilstošā laika griezumā, bet mācību stundas vai nodarbības, kurā ieskaitīts starpbrīdis neatbilst pēc būtības astronomiskās stundas lielumam, jo ir dažādi mācību stundu un starpbrīžu garumi. Piemēram, speciālajā izglītībā mācību ilgums var būt 30 minūtes, bet vispārējā izglītībā 40 līdz 45 minūtes. Starpbrīži starp mācību stundām var būt no piecām līdz 15 minūtēm, bet pusdienu – no 30 līdz 60 minūtēm.
Šobrīd skolotājiem kopējā darba slodze noteikta kā 36 stundas, bet 18% pedagogu tā ir pieaugusi līdz 40 vai vairāk stundām. Caunīte-Orupe atzina, ka līdz šim mērķis sabalansēt slodzi praksē netika līdz galam sasniegts. Lai arī esot uzlabojusies situācija mācību stundu īpatsvarā, tomēr tas nav palīdzējis samazināt kontaktstundu vai mācību stundu skaitu individuāli pedagogam, lai viņam nerastos pārslodze. Rezultātā radusies pretēja situācija – palielinājusies ne vien kopējā noslodze pedagogiem, bet arī stundu skaits nedēļā.
IZM iecerējusi, ka pedagogu darba slodzes sastāvu noteikts trīs elementi – mācību stundas vai nodarbības, ar mācību priekšmetu saistītie citi pienākumi un citi pienākumi, kas saistīti ar izglītības iestādes attīstību, bet ne ar konkrētu mācību priekšmetu. Čakša piebilda, ka par starpbrīžiem nav aizmirsts, un tie ir ierēķināti citos pienākumos kā daļa no darba slodzes.
Šogad attiecībā uz vispārējo pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo un speciālo izglītību nav paredzētas izmaiņas, bet no 2025.gada 1.septembra pedagogi pāries uz 40 astronomisko stundu nedēļu, atbilstoši palielinot zemākās mēneša darba algas likmi.
Runājot par slodzes sadalījumu, Caunīte-Orupe skaidroja, ka optimālais mācību stundu skaits nedēļā varētu būt 26, bet maksimālais 30, kuru drīkst palielināt tikai, aizvietojot prombūtnē esošu pedagogu vai aizpildot vakanci. Optimālais laiks mācību stundu vadīšanai būtu 43%, bet maksimālais 50%. Savukārt minimālais laiks citiem pedagoga pienākumiem, kas saistīti ar mācību priekšmetu, paredzēts vismaz 30 minūšu apmērā uz katru mācību stundu, bet pārējiem pienākumiem kopējas slodzes ietvaros atbilstoši amata aprakstam.
Viņa gan piebilda, ka priekšlikumi neparedz, ka pilnīgi visiem pedagogiem būs jāstrādā 40 stundas nedēļā. Tāpat kā šobrīd arī turpmāk būs nepilnas slodzes, daļslodzes, tādēļ kopējo darba slodzi astronomiskajās stundās noteikts izglītības iestādes vadītājs, vienojoties ar pašu pedagogu.
Profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem darba slodze šobrīd ir 30 astronomiskās stundas, paredzot 26 stundas nedēļā mācību stundu vai nodarbību vadīšanai un četras stundas citu pienākumu veikšanai. Paredzēts, ka no 2024.gada 1.septembra slodze būs 30 astronomiskās stundas nedēļā, no kurām 25 būs mācību stundu vai nodarbību vadīšanai, bet piecas citu pienākumu veikšanai. Savukārt no 2025.gada 1.septembra slodze būs 40 astronomiskās stundas nedēļā, bet maksimālais mācību stundu skaits nedrīkstēs pārsniegt 34 mācību stundas nedēļā.
Arī atbalsta personāla slodze no 2025.gada 1.septembra būs 40 astronomiskās stundas nedēļā. Šobrīd tā ir 30 astronomiskās stundas nedēļā, no kurām līdz 70% veltītas mācību stundu vai nodarbību vadīšanai.
IZM saredz vairākus pozitīvus aspektus pedagogu slodzes līdzsvarošanā. Proti, pedagogu atalgojums būs amatā balstīts, atbilstošs slodzei normālā darba laikā un, ietverot visus pedagoga pienākumus. Tāpat tiks uzlabota metodoloģija pedagogu darba slodzes sadalījuma noteikšanā, lai ietvertu tajā mācību stundas vai nodarbības, kā arī citus pienākumus.
Pirmsskolas izglītībā IZM plāno izvērtēt nepieciešamību noteikt pedagogu skaita attiecību pret bērnu skaitu grupā.
Vēl IZM plāno skolotāju pārslodzi risināt ar papildu atbalstu skolotāju sagatavošanai. Kā stāstīja IZM Pieaugušo un profesionālās izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere, paredzētas 300 eiro stipendijas studiju programmās pedagogiem STEM, ES valodu, latviešu valodas un literatūras mācību jomās.
Tāpat paredzētas budžeta vietas pedagoģijas studijām jeb 2968 eiro gadā vienam studentam bakalaura līmeņa studijām, neskaitot programmu “Mācītspēks”. Paredzētas arī vairāk nekā 900 nepilna laika studiju vietas tematiskās grupas izglītības studiju programmās.
IZM plāno nodrošināt arī studiju vai studējošā kredīta dzēšanu. Proti, tie pedagogi, kas nostrādājuši vismaz 2023.gadu un turpina darbu, varēs dzēst savu studiju maksu. Vēl plānots pagaidu profesionālais atbalsts un stipendija pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas.
LIZDA savukārt uzskata, ka IZM jaunais darba slodzes aprēķināšanas modelis situāciju ne vien neuzlabos, bet daudzām pedagogu grupām pasliktinās. Pēc LIZDA paustā, IZM apgalvo, ka “jaunais modelis it kā uzlabošot pedagogu darba apstākļus, mazināšot pārslodzi, sakārtošot slodzes sadalījumu,”, taču ministrija nav sniegusi precīzus aprēķinus un grafikus šiem apgalvojumiem.
Tikmēr LIZDA veiktie aprēķini liecina par pretējo – jaunais modelis vairumam pedagogu situāciju ar darba slodzi pasliktinās. Piemēram, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības skolotājam, kurš strādā 40 stundu darba slodzi nedēļā, drīkst būt līdz 26 mācību stundām nedēļā, un IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra palielināt mācību stundu “griestus” līdz 30.
Kā ziņots, LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. Ministrijas vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.
Turpretim arodbiedrība satraucas, ka IZM piedāvājums pasliktinās situāciju visiem pedagogiem, turklāt daļai pedagogu vispār neesot paredzēts turpināt slodžu balansēšanu. “Ministrijas piedāvājums lielākai daļai pedagogu [nozīmē] atgriezties tajā kārtībā, kāda bija līdz pedagogu iziešanai ielās. Tas ir solis atpakaļ, mūsu izpratnē,” uzskata Vanaga.
LIZDA uztur prasību par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām. Grozījumus vajadzētu pieņemt maksimums līdz jūnija vidum.
LIZDA pērn aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nebija izpildījusi visas streika prasības un pieņēmusi gala lēmumu vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.
Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības – IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.
LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas un IZM piekāpās, meklējot papildus miljonus pedagogu prasību izpildei.
