Krāsainu karodziņu virtenes pagalmā, zaļš vainags pie ieejas Tirzas biedrības namā, meijas un liliju ziedi koncertzālē, kuras centrā – sena griestu lustra. Šis ulmaņlaikos tapušais nams ir vieta, kur vienā veselumā saplūst Latvijas brīvvalsts laiks pirms 2. pasaules kara ar laiku pēc 1990. gada 4. maija. It kā pa vidu nebūtu bijis nekādu okupācijas gadu. Cēla vieta. Kultūras oāze lauku vidē, kur vienviet saplūst visi mākslas žanri.
Tēlotājmāksla un klasiskā mūzika
2. augusta šeit bija svētki. Pulcējās apmeklētāji, kurus sirsnīgi sagaidīja Tirzas kultūras dzīves veidotāja Alda Alberte. Uz pasākumu bija ieradies arī novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs, kurš dāvāja rozes Aldai pateicībā par viņās rosību tirzmaliešu labā. Fonā skanēja klasiskā mūzika, jo koncertzālē priekšnesumiem vēl gatavojās profesionālie mākslinieki, kurus dalībai svētkos ap sevi bija sapulcinājusi novadniece Sabīne Krilova-Šmite.
Tirzas biedrības namā 2. augustā tika rezumēts pirms 130 gadiem dzimušajam novadniekam Ludolfam Libertam veltītais mākslas plenērs, kas noritēja no 28. jūlija un kurā piedalīties varēja visi interesenti.
“Katru dienu tika domāts par Ludolfu. Tika gleznots, apgleznots, noskatīts. Šoreiz līdzi vecākiem bija arī kādi 10 bērni. Vadīja plenēru Juta Treja. Katru gadu mēs Tirzā organizējam plenēru pagasta svētkos,” “Dzirkstelei” stāstīja A.Alberte.
Plenērā izcelta tika L.Liberta tēma. Tāpat kā pirms 10 gadiem, kad tapa stāvgleznas pēc L.Liberta darbu motīviem. Tās 2. augustā varēja aplūkot biedrības nama ārpusē. Savukārt Tirzas biedrības nama telpās bija apskatāma pēdējā plenēra dalībnieku darbu izstāde. Daudzos gleznojumos – L.Libertam tik ļoti mīļā un tuvā vectēva Jāņa Lāča māja “Voldiņi” Tirzas pagastā. Tās gleznošanai bijusi veltīta viena no vairākām plenēra dienām. Dalībnieki gribējuši māju ieraudzīt rīta miglā apvītu, teica A.Alberte.
“No 14 maniem mazbērniem 4 piedalījās plenērā,” laikrakstam stāstīja vectēvs Gunārs Troška. Savukārt A.Alberte bilda – G.Troška kopā ar dzīvesbiedri Skaidrīti ir tagadējie L.Liberta vectēvam kādreiz piederējušo “Voldiņu” mājas saimnieki. “Mums tā ir vasaras māja, bet ziemā – ar vienu kāju Rīgā,” teica G.Troška. Pats esot dzimis tirzmalietis. G.Troška stāstīja, ka Tirzas šīsvasaras mākslas plenēra laikā tikuši apgleznoti arī stikla trauki. Tos plānots dāvināt kāda Latvijas pansionāta iemītniekiem.
Melnbaltam attēlam piešķirtas krāsas
A.Alberte pieminēja, ka Tirzā ir izzināti un pierakstīti ne tikai šīs, bet daudzu māju stāsti. “Tirzā ir daudz mīlasstāstu,” viņa teica. “Voldiņu” māju L.Liberts gleznojis ceriņu smaržās ieskautu. Tieši ar ceriņziedu tēmu savos darbos cieņu māksliniekam viņa nozīmīgajā atceres jubilejā ir veltījuši Tirzas pamatskolas bērni. Viņu darbu izstāde arī bija apskatāma.
Lielajā zālē, sākoties pasākumam, skatuves priekškars bija aizvērts. Atvēršanu kopā ar skatītājiem gaidīja divi goda vietā noliktie portreti, kuros vienā – L.Liberts, bet otrā – viņa mīļā sieva Amanda Liberte-Rebāne. Priekškaram bija īpaša nozīme, jo tad skatītāju acu skatienam pavērās L.Liberta reiz Adulienas skolai veidotais skatuves prospekts, kuru rekonstruēja no melnbalta fotoattēla, kas glabājies A.Albertes dzimtas albumā. Skolas ēka, kas sākotnēji bija četrklasīgā pamatskola, uzcelta 1925. gadā par Adulienas iedzīvotāju ziedotajiem līdzekļiem. Pamatskola šajā ēkā atradās līdz 1963. gadam, kad skolu reorganizēja mazā skolēnu skaita dēļ.
L.Liberta Adulienas skolai kādreiz gleznoto skatuves prospektu krāsainu vērtusi māksliniece, Gulbenes mākslas skolas pedagoģe Laura Vecmane. “Dzirkstelei” viņa teica: “Pēc L.Liberta darba, kas redzams melnbaltā fotogrāfijā, tapa mana improvizācija. Tapa četru dienu laikā. Šajās dienās es kļuvu par Tirzas cilvēku. Paldies par šo iespēju! Daži no Tirzas mākslas plenēra dalībniekiem man nāca palīgā. Īpaši – J.Treja. Darbā ir redzamas viņas gleznotās ozollapiņas. Ir pietuvinājums L.Liberta kompozīcijai, taču krāsas, protams, nezinām. Krāsas ir manas. Tā ir mana izpratne par L.Libertu. Gulbenes mākslas skolā gadu mēs kopā ar audzēkņiem studējām šā autora mākslu. Mans iespaids ļāva izvēlēties krāsas.”
