Veltījums pilsētas zaķītim. Atkal skūpsti mītin mijas, atkal priekā acis mirdz.
Veltījums pilsētas zaķītim
Atkal skūpsti mītin mijas,
Atkal priekā acis mirdz,
Apkārt kaklam rokas vijas,
Atkal līksmo sirds pie sirds.
Ko man liktens laipni lēmis,
To es gūtin guvis sev:
Atkal tevi klāti kļaujot,
Mīlestību mācu tev.
Mīlestība ir tāds likums:
Visu ņem un visu dod!
Liels un cēls ir mīļo tikums,
Kas patiesi mīlēt prot.
Tālab lai skūpsti mijas
Un lai priekā acis mirdz!
Lai ap kaklu rokas vijas,
Un lai līksmo sirds pie sirds!
Tava mīļotā lauku Zaķenīte
