Reiz bija Gulbenē, Ūdensvada ielā 2, tāds veikals – “Ielāpiņš”. Palīgs grūtā brīdī, izeja bezizejā. Bija tas komisijas veikals.
Reiz bija Gulbenē, Ūdensvada ielā 2, tāds veikals – “Ielāpiņš”. Palīgs grūtā brīdī, izeja bezizejā. Bija tas komisijas veikals.
Nesa gulbenieši te pašiem nevajadzīgas, bet vēl derīgas lietas, lai pārdotu un nopelnītu. Nesa atspērušies. Ne tikai kleitas un visādus niekus, bet pat mēbeles stiepa. Daudziem tās mantas joprojām ir “Ielāpiņā”. Atpakaļ nav atdotas, un arī nauda nav samaksāta.
Saniknotie klienti nāk uz redakciju, zvana, jautā, ko iesākt. Jau kopš pērnās vasaras nogales veikals bijis slēgts. Katrs vēstī savu bēdu stāstu.
Vasaras nogalē zīmē pie veikala bijis vēstīts, ka pārdevēja atvaļinājumā līdz 12.oktobrim. Taču arī pēc šā datuma “Ielāpiņš” bija un palika slēgts. Kādu laiku veikala izkārtne vēl stāvēja, bet nu ir pazudusi arī tā. Kas ir noticis? Vai uzņēmums bankrotējis, miris dabīgā nāvē? Tādā gadījumā, kur tad ir mantas, ko cilvēki ar “Ielāpiņa” starpniecību gribēja pārdot? Valsts ieņēmumu dienestā laikraksts noskaidroja, ka individuālais uzņēmums “Tautplēsis”, kam pieder veikals “Ielāpiņš”, ir sveiks un vesels. Kā saka, bankrotējis nav un ir maksātspējīgs. Vai tiešām “Tautplēsis” ir nozūmējis “Ielāpiņu”?
Laikraksts turpināja pēdu dzīšanu un nonāca līdz… izrādās, bijušajai saimniecei Aijai Mikovai. Viņa atzīstas, ka “Tautplēsis” un “Ielāpiņš” agrāk piederēja viņai. Taču jau no pērnā gada 1.jūnija ir pārdots gulbenietei Tatjanai Boļšakovai. “Arī man ar viņu ir problēmas. Sieviete izlūdzās man “Tautplēsi”. Nokārtojām dokumentus, taču naudu viņa man tā arī nav samaksājusi. Droši vien arī nesamaksās. Pati vien esmu vainīga,” saka A.Mikova. Viņa pauž, ka tagad klientiem “visas pretenzijas par precēm un nesaņemto naudu jākārto ar uzņēmuma jauno saimnieci”.
T.Boļšakova laikrakstam teica, ka veikals “Ielāpiņš” atsāks darbu 25.februārī. Vai uz šo apgalvojumu var paļauties, rādīs laiks. Ja klientiem neizdodas sazināties ar T.Boļšakovu, tad atliek vienīgi vērsties tiesā ar civilprasību.
