Gulbenes katoļu baznīcā otrdien koncertā “Baroka laika mūzika” skanēja izcili baroka laika komponistu skaņdarbi, un, kā laikraksts “Dzirkstele” novēroja, tik liela publikas atsaucība un ieinteresētība sen nebija redzēta.
Gulbenes katoļu baznīcā otrdien koncertā “Baroka laika mūzika” skanēja izcili baroka laika komponistu skaņdarbi, un, kā laikraksts “Dzirkstele” novēroja, tik liela publikas atsaucība un ieinteresētība sen nebija redzēta.
“Kultūras kapitāla fonds atbalstīja projektu “Kamermūzika”, kas paredz baroka laika mūzikas koncertu Gulbenē. Ja vārds “barocco” itāļu valodā nozīmē neparasts, samākslots, tad portugāļu valodā šis vārds apzīmē pērli. Šīs divas baroka mūzikas sejas vēlējāmies atklāt arī Gulbenē,” saka muzikoloģe Karina Bērziņa. Viņa akcentēja galvenās iezīmes baroka mākslā, mūzikā, sadzīvē un estētikā.
Skanēja mūzika, kas no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam skanēja baznīcās, operās, karaļu un augstmaņu pilīs.
“Viena no baroka mūzikas pērlēm bija Johanns Sebastiāns Bahs, kas savas dzīves laikā par radīto mūziku nesaņēma uzslavas. J.S.Baha mūzikas vienīgais vērtētājs bija Dievs un tas viņa daiļradē ir jaušams. Priecājos, ka Gulbenes baznīcā skan šī dievišķā mūzika,” saka K. Bērziņa.
Baha, Hendeļa, Albinoni, Skarlati, Daulenda un Stahoviča populārākos darbus atskaņoja ērģelniece Kristīne Adamaite, trompetists Andris Nelsons, baroka čellists Ainārs Paukšēns, Latvijas Nacionālās operas soliste Evita Zālīte.
