Zemgalē sāk kult graudus un rapsi. Saimnieki norāda, ka Latgalē kulšana sākšoties nākamnedēļ, bet Kurzemē un Vidzemē – jau nākamajās dienās.
Zemkopības ministrijā norāda – šajā gadā ar graudiem apsēts par 19 100 ha jeb 3,6% mazāk
platību nekā pērn.
Lauku konsultāciju un izglītības centrā vasarājiem paredz par 10% mazāku ražību nekā pērn, bet rapšiem kritums būšot pat 15% liels. Vasaras kviešiem tiek prognozēta raža 3 tonnas no hektāra, vasaras miežiem – 2,5 tonnas, auzām un rapsim – 2,1 tonna no hektāra. Vienīgi griķiem tiek prognozēta nedaudz augstāka raža – vidēji par 0,9 tonnām jeb 12% vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada prognozēm šajā laikā.
Krītot ražībai, mazāka būs arī kopraža.
Galvenais iemesls ražības kritumam bija dabas apstākļi maijā un jūnijā. Proti, no 11. aprīļa līdz 10.
maijam nokrišņu daudzums bija vien līdz 10% no normas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra
maija sākumā bija līdz pieciem grādiem zemāka par normu, bet jūnija pirmajās nedēļās normu
pārsniedza par sešiem grādiem.
Dēļ bargajiem dabas apstākļiem ziemā – pavasarī bojā gāja 43% ziemāju platību, šajā gadā mainījusies sējumu struktūra par labu vasarājiem. Pērn ziemāji no kopējās graudu platības veidoja 52%, bet šajā gadā vien 32% lielu īpatsvaru.
