Eksperti un politiķi ar bažām prognozē to, kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Iespējams, Latvijas sabiedrība, kas tradicionāli bijusi kūtra vēlēšanu tiesību izmantotāja, šoruden varētu mobilizēties, un tad pie vēlēšanu urnām var sagaidīt līdz pat 90% no balsstiesīgajiem.
Tomēr tikpat reāls ir arī zemas aktivitātes scenārijs, kad uz vēlēšanām aizies ne vairāk kā puse vēlētāju. Sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums liecina: absolūtais vairākums jeb 87% ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem plāno piedalīties vēlēšanās – 60% piedalīsies noteikti un 27% drīzāk plāno doties pie vēlēšanu urnām.
Salīdzinoši neliels skaits aptaujāto jeb 8% neplāno piedalīties balsošanā, bet 5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Tradicionāli Saeimas vēlēšanās piedalās no 60 līdz 70 % balsstiesīgo. 1998. gadā 7.Saeimas vēlēšanās pie urnām devās 69,16% balsstiesīgo, 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,51% vēlētāju, bet 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās savas vēlētāja tiesības izmantoja tikai 60,98% balsstiesīgo pilsoņu. 2010. gadā vēlētāju līdzdalība 10. Saeimas vēlēšanās bija 63,12%.
