Aizejošā 10.Saeima grasās paplašināt personu loku, kas turpmāk varēs pretendēt uz Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu (KNAB).
Tā cerēts uzlabot praksi, kad biroja priekšnieku izraudzīšanās un arī pats darbs bijis saistīts ar daudziem skandāliem un domstarpībām.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā akceptēja izmaiņas likumdošanā, nosakot, ka KNAB vadītāja amata kandidātiem vairs netiks izvirzīta obligāta prasība par juridisko izglītību. Vairākums politiķu uzskata, ka prasība pēc jurista kvalifikācijas nepamatoti sašaurina pretendentu loku, jo esot daudz spējīgu cilvēku ar ekonomista vai finansista izglītību, kuri veiksmīgi strādājot vadošos amatos tiesībsargājošajās iestādēs.
Šādam viedoklim nepiekrīt kādreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība), jo jurista grāds esot vitāli svarīgs darbam biroja vadībā. Viņš akcentēja, ka biroja priekšnieka ikdienas pienākumi «visciešāk saistīti ar jurisprudences jautājumiem un ne tik daudz ar operatīvās darbības izvērtēšanu.
Bieži vien vadītājam jāpiedalās diskusijās, kurās izskan diametrāli pretēji viedokļi, un to izvērtēšanai nepieciešamas zināšanas jurisprudencē».
