Linda Savļaka mācās Gulbenes vidusskolas 12.b klasē. Viņa ir jauna, talantīga biatloniste, kas iekļauta Latvijas izlasē.
Linda Savļaka mācās Gulbenes vidusskolas 12.b klasē. Viņa ir jauna, talantīga biatloniste, kas iekļauta Latvijas izlasē. Par visu, ko viņa iegulda šajā sporta veidā, Linda maksā ar pacietību, kārtīgu un neatlaidīgu darbu un veselību.
Linda sāka sportot, mācoties Ozolkalna pamatskolā pie skolotāja Voldemāra Mezīša. Biatlonam veltījusi pēdējos divus gadus. “Padevās slēpošana. Kad izvēlējās labākos, man ieteica nodarboties ar biatlonu. Tad, kad sasniedzu labus rezultātus, priecājos, ka esmu izvēlējusies šo sporta veidu. Tomēr panākumi nenāk viegli,” saka Linda.
Viņa piekrīt, ka biatlonistus var salīdzināt ar kārtīgiem darba zirgiem, kam ne tikai jānoslēpo garie gabali, bet arī jāpārvar psiholoģiskā spriedze, šaujot mērķī. Linda uzsver, ka slēpošanu ar biatlonu nevar salīdzināt. “Veicot vienu distanci, jādomā par to, lai labi noslēpotu un izšautu. Ja neesi stiprs slēpošanā, tad jāpiestrādā šaušanā,” secina Linda.
Nesen viņa piedalījās Pasaules čempionātā jauniešiem Itālijā. Ieguvusi 11. vietu. Neesot veicies šaušanā. Linda neskaita iegūtās vietas un labākos rezultātus. Ja tādi ir, tad viņa priecājas, ja nav, tad treniņos vairāk iegulda darbu.
“Ja veselība ļaus, tad arī turpmāk domāju nopietni veidot biatlonistes karjeru. Tomēr lielais sports atstāj nopietnu iespaidu uz veselību. Mēnesi nevarēju trenēties, jo bija kaulu plēves iekaisums. Paātrināts pulss. Sasniegumi ne no kā nerodas. Kaut kas jādod pretī. Bieži vien arī veselība,” domā Linda.
Viņa jūt līdzi Latvijas biatlonistiem XIX ziemas olimpiādē. Linda uzskata, ka sportists nedrīkst pirms startiem sadalīt vietas, būt pašpārliecināts. “Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Arī man pirms mačiem ir uztraukums, bet es necenšos sev un pārējiem dot cerības, ka es gūšu tikai labus panākumus. Es sacensības uztveru kā treniņu, katrs no tiem māca ko jaunu,” saka jaunā biatloniste.
Linda norāda, ka slēpošanas tehnika viņai “klibo”. Ziemā pie tās grūti jāstrādā. Arī guļus šaušana nepadodas tik labi kā stāvus.
Par dopinga lietošanu Linda nesatraucas un piebilst, ka jauniešu sacensībās tā nav problēma. Aizliegtie preparāti netiek lietoti.
“Es vēlētos būt lielajā sportā. Ja trenēšos, tad pēc četriem gadiem varbūt varēšu doties uz ziemas olimpiādi. Katra sportista sapnis ir vismaz reizi piedalīties olimpiādē, bet uz šo mērķi neatlaidīgi jāiet. Man patīk norvēģa Ules Eināra Bjorndālena attieksme: atdot sevi visu un tad redzēt, kas no tā visa iznāk,” saka Linda.
