LETA
Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37 % no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.
Gulbenes novadā nobalsojuši 1357 vēlētāji jeb 8,77 % no 15 480 balsstiesīgajiem.
Trīs iepriekšējās balsošanas dienu laikā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Vidzemē – 41 768 jeb 10,54 %, tālāk seko Rīga – 45 274 jeb 7,85 % vēlētāju. Zemgalē nobalsojuši 16 771 jeb 8,29 % vēlētāji, Kurzemē 14 712 jeb 8,32 % vēlētāji. Vismazāk vēlējuši Latgalē – 10 413 jeb 5,51 % balsstiesīgo.
Vislielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā Vidzemē bija Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 1396 jeb 17,63 % balsstiesīgo, bet mazākā – Rēzeknes novadā Latgalē, kur balsojuši 1002 vēlētāji jeb 4,26 %.
Savukārt 2019.gada EP vēlēšanās iepriekšējā balsošanā nobalsoja 158 488 vēlētāji jeb 11,2 % no balsstiesīgajiem. Aktīvākie balsotāji 2019.gada EP vēlēšanās iepriekšējā balsošanā bija Rīgas apgabalā un Vidzemē. Vismazāk iepriekšējā balsošanā piedalījās Latgalē, kur piedalījās vien 6,98 % no balsstiesīgajiem.
Līdz 8.jūnijam plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.
Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai – tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.
Vēlēšanu dienā Latvijā kopumā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs – vēl 50.
Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.
EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs “Saskaņa”, bet noslēdzošais – 16.numurs – ticis “Stabilitātei”.
Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo – Nacionālā apvienība, ceturto – “Latvija pirmajā vietā”, piekto – “Latvijas attīstībai”, sesto – “Centra partija”, bet septīto – “Apvienība Jaunlatvieši”. Astotais numurs EP vēlēšanās būs “Apvienotajam sarakstam”, devītais – “Progresīvajiem”, desmitais – “Tautas varas spēkam”, 11. – “Kustībai Par!”, 12. – “Suverēnajai varai”, bet 13. – sarakstam “Tauta. Zeme. Valsts.”. Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru – “Jaunā vienotība”.
Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais – 86.
Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena Latvijā būs sestdien, 8.jūnijā, kad balsot varēs no plkst. 8.00 līdz 20.00.
Visi kuri negāja vēlēt, nesāciet bļaut un gudri rakstīt. Jums vispār nav nekādas teikšanas. Paskatoties uz šiem % vienkārši trūkst vārdu…
Eiroparlamentā darbojas 705 deputāti, no tiem 8 no Latvijas! 8! Paskaties, cik no iepriekš ievēlētajiem, izņemot trako Taņu, ir kāpuši tribīnē izteikt viedokli par dažādiem, arī mūs ietekmējošiem, lēmumiem. Tik pat labi viņu tur varēja nebūt vispār.
Es pat nezināju, ka bija kaut kādas vēlēšanas
Tāpat J V uzvarēja.Viss pēc plāna.Labi kā negāju,pilnīga vienaldzība.Neinteresē nekas,kas te notiek Diena nodzīvota i labi.Varēs tālak zagt,
Priecājos, ka tauta novērtēja” Kariņu, Ločmei,Kučinski,Gerhardu un Reiri!”