Neatliekams un izšķiroši nozīmīgs jaunizveidotās valdības uzdevums pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs ar skubu ķerties pie 2012. gada budžeta veidošanas. Jo nākamā gada budžets ir ne tikai ikgadējā iespēju, vajadzību un politisku «korekciju» izbalansēšana, bet faktiski arī izšķiršanās par/pret eiro ieviešanu no 2014. gada.
Politiķu diskusijā par ekonomikas jautājumiem divi politiskie spēki (Zatlera Reformu partija un Vienotība) iestājās par 2,5% budžeta deficītu, bet četri (ZZS, Saskaņas centrs, Šlesera Reformu partija LPP/LC un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) uzskatīja, ka deficīta līmenis var sasniegt 3% no IKP, kas ir viens no Māstrihtas kritērijiem, lai pievienotos eirozonai.
«Izvēlēties 3% ir aptuveni tāpat kā ziemā, slimojot ar plaušu karsoni, sākumā gandrīz «atstiept» pekas, tad dzert stipras zāles un, līdzko paliek it kā labi, tā uzreiz bez mēteļa un cepures joņot pa ielu… Risks nonākt atpakaļ slimības gultā ir ļoti augsts,» norāda Swedbank vadošais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un aicina politiķus veidot deficītu tuvāk 2,5%.
Uz piesardzību politiķus aicina Komercbanku asociācija (LKA), norādot, ka «plānot deficītu tieši augšējā kritērija robežā nav piesardzīgi un atbildīgi. Atbildīgi ir plānot ar rezervi, tas ir, noteikti ar deficītu zem 3%.»
