Privāto medicīnas iestāžu vadītāji prognozē, ka no nākamā gada, visticamāk, celsies maksas ārstniecības pakalpojumu cenas.
Tam ir objektīvi iemesli, tādēļ cenu paaugstināšana ir neizbēgama, atzīst medicīnas sabiedrības “ARS” valdes priekšsēdētājs Māris Andersons: “Pirmkārt, krīzes un apdrošinātāju spiediena ietekmē pakalpojumiem ir pazeminātas cenas vidēji par 20 līdz 35 procentiem.
Bet izmaksas joprojām aug. Dārgāka kļuvusi apkure, elektrība, degviela (mums ir neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar septiņām mašīnām), un visbeidzot valdība šogad palielināja PVN medicīnas precēm un iekārtām.
Starp citu, pēdējos trijos gados šis nodoklis paaugstināts par 4,5 reizēm – no 5 līdz 10 procentiem, tad uz 12 procentiem un no 1. jūnija tie jau ir 22 procenti. Tādiem medicīnas uzņēmumiem, kam ir mūsdienīgas medicīnas tehnoloģijas, kas maksā no miljona eiro uz augšu, PVN paaugstināšana ir nopietns finansiāls trieciens. Esam konsolidējuši visu, ko vien varējām, un nevar būt nekāda runa par vēl lielāku mediķu atalgojuma samazinājumu.”
“Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds norādīja, ka pēdējo gadu laikā, kopš valstī ir krīze, maksas pakalpojumu cenas veselības aprūpē kritušās diezgan radikāli, vidēji no 10 līdz 30 procentiem. Viņš atzina, ka maksas ārstniecisko pakalpojumu cenas nav iespējams saglabāt pašreizējā līmenī, jo tiem triecieniem, kas krīzes laikā spieda tās pazemināt, nākuši klāt jauni – energoresursu sadārdzinājums un PVN samazinātās likmes palielināšana.
