Līdz 9.oktobrim Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālēs ir aplūkojama laikmetīgās mākslas izstāde “Atgriešanās tur, kur nekad neesmu bijis”. Izstādē aplūkojami 20 jauno mākslinieku darbi, kuros autori atklāj savas iekšējās izjūtas, izmantojot ne tikai krāsas un otas, bet arī skaņas un smaržas. Vairāk foto šeit.
Sākotnēji laikmetīgās mākslas izstādes idejas autori bija iecerējuši darbus izvietot arī Gulbenes kultūras centrā, bet tie visi ērti ietilpa muzeja telpās. Izstādē aplūkojami gan glezniecības, grafikas un tēlniecības darbi, gan fotogrāfijas un video. Gulbeniešiem tā ir iespēja ar mākslas darbiem izzināt 21.gadsimta jauniešu iekšējo pasauli un izjūtas, kas krasi atšķiras no mums pierastās izpratnes par mākslu.
“Izstāde var patikt un var arī nepatikt, jo tajā nav gleznās atainotu magoņu lauku un dabas ainavu. No jauno mākslinieku darbiem cilvēkus uzrunā skarbā dzīves realitāte, kurā mēs visi dzīvojam, bet nevēlamies to atzīt. Tās ir jauniešu pārdomas par savu vietu mākslā, telpā un laikā,” saka muzeja darbiniece Valentīna Brūniņa. Veidojot darbus, jaunie mākslinieki ir izmantojuši koku, mālu, metālu, plastmasu, audeklu, eļļas krāsas, marķieri, kartonu, papīru, akvareļkrāsas, akrilu.
Izprast katra darba autora dzīves un pasaules izjūtu palīdz arī tiem pievienotās īsās intervijas, kur uz dažādiem jautājumiem atbild jaunie mākslinieki. Daudzi mākslas darbi mudina cilvēku apzināties, kas viss atrodas nemitīgā kustībā, bet šo mūžīgo kustību vislabāk var novērot dabā. Savdabīgu darbu – apaļu bumbu, kas aplīmēta ar cilvēka matiem – izstādes apmeklētājiem piedāvā Mārtiņš Rozenfelds, par sevi sakot, ka ” ir apaļš. Tik, cik plaknes ir lodei, tik ego ir manī.”
“Mēs visu tveram vairāk ar prātu, īpaši vecākā paaudze, bet šī gadsimta jaunieši runā caur sajūtām. Tas ir tikai normāli, ja kādam cilvēkam šīs sajūtas nav saprotamas,” piebilst V.Brūniņa.
