Gulbenes virsmežniecības teritorijā, kas faktiski aptver visu rajonu, 2001.gadā atjaunoti 1030, 7 hektāri meža platību.
Gulbenes virsmežniecības teritorijā, kas faktiski aptver visu rajonu, 2001.gadā atjaunoti 1030, 7 hektāri meža platību. No tām valsts mežos tie ir 496,4, bet pārējās platībās
534,3 hektāri. Dabiskā atjaunošanās notikusi 736,8, bet mākslīgā – 293,9 hektāros.
“Privāto mežu atjaunošana vērtējama neapmierinoši. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” informācija liecina, ka valsts mežu platības ir vairāk atjaunotas, nekā izcirstas. Tātad palielinājies meža atjaunošanas dabiskais un mākslīgais temps,” uzskata Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Viņš secina, ka šogad meža atjaunošanā ir jāveic daudz vairāk nekā pērn, jo ir arī iepriekšējos gados nepaveiktais. Meža likums paredz ierobežojumus, kas nosaka, ka mežu īpašnieks nevar saņemt ciršanas apliecinājumu galvenajai cirtei, ja noteiktā termiņā un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības valdījumā esošajos mežos. “Tomēr meži netiek atjaunoti,” saka A.Caunītis.
Ir pamats bažām, jo uzkrājas ievērojamas neatjaunotas izcirtumu platības vai arī tās atjaunojas ar mazvērtīgām koku sugām. Virsmežzinis stāsta, ka privātajos mežos labi darbojas ne vien mākslīgā, bet arī dabiskā skuju koku un lapu koku atjaunošanās. Viņš atgādina, ka jākopj ne vien tas, kas ir iestādīt, bet arī dabiskās jaunaudzes, jo vispirms tiek izcirstas produktīvākās audzes, kas veidojušās auglīgākos meža augšanas tipos, tādēļ lielā daļā izcirtumu iespējama dabiskā atjaunošanās, to pareizi kopjot.
“Diemžēl privātā meža īpašnieks vēl nav kļuvis par saimnieku, bet viņu par saimnieku nevar iecelt kā par bruņinieku. Saimnieka apziņa, kas veidojas darbības rezultātā, šobrīd ir apmēram desmit procentiem īpašnieku. Par saimniekiem varētu kļūt 60 procenti,” vērtē A.Caunītis. Esot arī “bezcerīgie”, kas mežu iegādājas ar mērķi nocirst tajā visu, ko iespējams pārdot. Virsmežniecība cenšoties maksimāli paildzināt šo plānu īstenošanas laiku, neļaujot mežu nocirst vienā gadā.
“Pirms soda piemērošanas mēs izzinām meža īpašnieka rīcības motivāciju. Nevar noteikt robežu, kur beidzas apzināta bezkaunība, nelikumīga darbība un pieredzes trūkums. Konstatējumu izdarām dabā,” stāsta A.Caunītis.
Fakti
Gulbenes virsmežniecības mežu teritorijā valdošās koku sugas ir priede, kas atjaunota 188,9 hektāru platībā, egle – 340,7, bērzs – 309, melnalksnis – 9,4, apse – 168,8, baltalksnis – 4,6, osis – 8,7 un liepa – 0,6 hektāru platībā.
Mākslīgi valsts un pārejos mežos atjaunotas tikai priežu, egļu un bērzu audzes. Pārējās atjaunojas dabiski.
