Pēc tam, kad maijā darba tirgu Latvijas iedzīvotājiem atvēra valsts ar vienu no spēcīgākajām ekonomikām Eiropas Savienībā – Vācija, daudzi eksperti prognozēja, ka gaidāms jauns emigrācijas vilnis, taču Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka interese par darbu ārzemēs pakāpeniski pēdējo gadu laikā sarūk.
Lielākais šķērslis Latvijas iedzīvotājiem iedzīvoties citās zemēs joprojām ir valoda. «Es nesaprotu, ko viņi runā, bet man tas nav arī vajadzīgs, jo darba devējs ir latvietis. Saņemu apmēram tikpat, cik vidēji paši vācieši – 3500 eiro mēnesī,» bezrūpīgi saka Armands.
Viņš pēdējos piecos gados pabijis Nīderlandē, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā – strādājis par celtnieku, savukārt pēdējos trīs mēnešus pavadījis Vācijā, Dortmundē, ceļot noliktavu angārus.
Visvairāk par nodarbinātības iespējām citās Eiropas valstīs interesējas darba meklētāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem – 59,5%. Savukārt 55,5% no tiem darba meklētājiem, kas apmeklēja EURES konsultantus, vismaz pamatzināšanu līmenī ir apguvuši angļu valodu, 24,3% var sazināties vācu valodā, 12,1% – citās svešvalodās, savukārt 8,1% darba meklētāju svešvalodu zināšanu nebija. Tieši valodas neprasme ir lielākais šķērslis, lai Latvijas iedzīvotāji ārzemēs spētu strādāt kvalificētu darbu.
