Kārtējā diskusijā par Zatlera Reformu partijas (ZRP) izglītības un zinātnes ministra kandidāta Roberta Ķīļa piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas paredz pāreju uz valsts kreditētu izglītību, otrdien tās dalībnieki apmainījās savstarpējām dzēlībām un nicinošiem jautājumiem.
«Manuprāt, ir šīs te lielās bažas, ka Ķīlis tiešām varētu kļūt par ministru,» spraigās diskusijas iemeslu min Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks.
Pats Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien notikušās diskusijas vaininieks R. Ķīlis norāda, ka viņa mērķis neesot par katru cenu ieviest finansēšanas modeli. Par ļoti labu rezultātu šīm diskusijām būšot uzskatāmi arī alternatīvi piedāvājumi. Viņš atgādina savu nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais piedāvājums «nauda seko kvalitātei», kas paredz augstskolām piemaksu par kvalitāti, neesot uzskatāms par finansēšanas modeļa maiņu.
«Kas bija pamats jūsu ticībai, stipri iracionālai, ka šo ilgstošo labklājības valstu Lielbritānijas, Jaunzēlandes modelis ir piemērots Latvijai, kura ir pilnīgi citāda nekā jebkura labklājības valsts,» paceltā balsī R. Ķīlim vaicāja Banku augstskolas prorektore Velta Vikmane.
R. Ķīlis uz to atbildēja, ka pašreizējā sistēma nākotnē nespēs nodrošināt pietiekamu finansējumu un vienlīdzīgu maksimāli brīvu pieeju augstākajai izglītībai.
