Desmit gadu laikā Āfrikas cūku mēris ir nogalinājis vairāk nekā 9000 meža un 53 000 mājas cūkas

26. jūnijā apritēs desmit gadi, kopš Latvijā – Baltkrievijas pierobežā atrastai mirušai meža cūkai tika konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM) – nāvējoša dzīvnieku infekcijas slimība, kas desmit gadu laikā Latvijā ir prasījusi vairāk nekā 9 000 meža cūku un vairāk nekā 53 tūkstošu mājas cūku dzīvību.

“Vīrusa rezervuārs dabā ir inficētas meža cūkas un vide, kurā tās uzturas. Saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) datiem, pēdējo piecu gadu laikā ir vērojams straujš meža cūku skaita pieaugums Latvijā, kas likumsakarīgi ir veicinājis ĀCM izplatību šo dzīvnieku vidū, vienlaikus būtiski palielinot slimības ievazāšanas riskus mājas cūku novietnēs. Par to liecina konstatēto ĀCM gadījumu skaits meža cūku populācijā. Pagājušajā nedēļā vien Latvijā ĀCM konstatēts 20 mirušām meža cūkām, tādējādi šajā gadā slimība konstatēta jau 601 meža cūkai. Salīdzinājumam – 2019. gadā visa gada laikā ĀCM tika konstatēts 430 meža cūkām,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Par to, ka ĀCM riski pieaug, liecina arī konstatēto uzliesmojumu skaits mājas cūku novietnēs. Pagājušajā vasarā ĀCM uzliesmojumi tika konstatēti astoņās mājas cūku novietnēs, kas ir lielākais uzliesmojumu skaits mājas cūku novietnēs kopš 2018. gada vasaras, kad mājas cūku novietnēs tika konstatēti desmit ĀCM uzliesmojumi.

“Sākoties vasaras sezonai, PVD atgādina – lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar ĀCM un neizbēgamas to likvidēšanas, ir stingri jāievēro biodrošība – mājas cūkas un tām paredzētā barība nedrīkst nonākt kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka mājas cūkas nedrīkst laist ārā un tās nekādā gadījumā nedrīkst barot ar zaļbarību, piemēram, piemājas dārzos pļautu zāli, pārtikas produktu pārpalikumiem un citiem termiski neapstrādātiem augu izcelsmes produktiem. Tāpat nedrīkst lietot pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki. Lai vīrusu novietnē neienestu ar apaviem, pie ieejas cūku novietnē tie ir jānomaina un jādezinficē. Ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts,” atgādina I.Meistere.

Kārtība, kādā ĀCM tiek apkarots mājas cūku novietnēs, ir vienāda visā Eiropas Savienībā – lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas cūkas ĀCM skartajā novietnē tiek likvidētas un ap inficēto novietni tiek noteiktas karantīnas un uzraudzības zonas ar dažādiem ierobežojumiem cūku turētājiem.

“Tuvojas Jāņi un arī cūku novietņu saimnieki dosies līgot, cūkas atstājot citu uzraudzībā. Gribam aicināt svētku dunā nebūt vieglprātīgiem un atgādināt ikvienam, kuram šis pienākums tiks uzticēts – atcerēties par ikdienas biodrošību, kā arī – kūtis ar meijām nerotāt, Jāņu zāles un citu zaļbarību cūkām neizbarot un Jāņa bērnus kūtī nelaist”, saka PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Mārtiņš Seržants, piebilstot, ka tieši pēc Jāņiem nereti tiek atklāta “ĀCM sezona” mājas cūku novietnēs.

Jāpiebilst, ka ĀCM konstatēts ne tikai Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī, piemēram, Polijā, Zviedrijā, Slovākijā, Čehijā, Horvātijā, Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā, Itālijā un citās valstīs.