Katrs Latvijas novads un pilsēta ir atšķirīgi, nav vienas formulas, kas der visām apdzīvotām vietām
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders intervijā “Latvijas Avīzei” uzsver: tēze, ka dzīvojamais fonds noveco, neesot jauna. Visur Eiropā tas novecojot. Latvijas atšķirība no Rietumeiropas ir tā, ka pagājušā gadsimta 90. gados un vēl dažus gadus pēc gadsimtu mijas nekas daudz nav ticis būvēts, bet visādi citādi dzīvojamais fonds esot salīdzināms.
Jau rakstījām, ka pēdējā daudzdzīvokļu māja Gulbenē tika uzcelta pirms vairāk nekā 30 gadiem.
Vainīga krīze 2008. gadā
“Latvijā no 2003. gada sāka aktivizēties privātais sektors, arī reģionos, pašvaldības no valsts saņēma atbalstu sociālo mājokļu atjaunošanai. Līdz ar ekonomisko krīzi 2008. gadā aktivitātes gan privātajā, gan valsts sektorā apsīka. Tikai ap 2015. gadu atjaunojās politiskas diskusijas, ka valstij nepieciešams atbalstīt mājokļu būvniecību. Vispirms atjaunoja Mājokļu garantiju programmu: valsts privātpersonām mājokļu iegādei garantēja pirmo iemaksu bankām. Šo programmu attiecināja arī uz reģioniem, taču tā tos īsti nesasniedza. Tādēļ šogad valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” sāk hipotekāro kreditēšanu reģionos privātpersonām dzīvokļu iegādei un privātmāju būvniecībai. 2018.–2019. gadā saprata, ka jāattīsta arī īres tirgus. Ir valstis, piemēram, Vācija, kur noteikti īres griesti. Latvijā tas nestrādātu. Tāpēc mēs izvēlējāmies liberālu ceļu: privātajiem investoriem nenoteikt nekādus griestus dzīvokļu izīrēšanai, bet paralēli attīstīt subsidēto īres tirgu, radot tam atbalsta programmu, kas paredz atbalstīt pašvaldības daudzdzīvokļu zemas īres namu būvniecībā. Šī programma paredz ierobežot īres maksu par labas kvalitātes mājokli. Uz Rīgu un Pierīgu šī programma neattiecas, jo tur tirgus nepilnību nav,” stāsta M.Auders.
Vienlaikus, saprotot, ka pašvaldībām nav viegli ar resursiem, izveidota programma sociālo dzīvokļu namu būvniecības un atjaunošanas atbalstam. Tādā veidā tiek atbalstītas sabiedrības grupas: no mazāk aizsargātiem līdz vidusslānim. Tie, kam naudas pietiekami, protams, pērk, ko grib un piedāvā tirgus.
Katrs Latvijas novads un pilsēta ir atšķirīgi, tādēļ neesot vienas formulas, kas der visām apdzīvotām vietām.
Lēma iepriekšējais sasaukums
Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā Gulbenes novada pašvaldība nolēma nestartēt – par to “Dzirksteli” informē Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders. Nepiedalīties lēma iepriekšējā novada vadība jau 2022. gadā.
Ideja par zemas īres maksas dzīvokļu vienas vai vairāku māju būvniecību Gulbenē novada pašvaldībā lolota kopš 2022. gada. Togad 27. janvārī deputāti nobalsoja, lai tiktu uzsākta zemes ierīcības projekta izstrāde Gulbenē zemes vienībā “Malienas iela 2” (bijušajā lidlaukā), izdalot zemes vienību aptuveni 3235 kvadrātmetru platībā. Tika noformulēts arī tālākais uzdevums – dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas būvniecība.
Domes sēdē deputātu debatēs izskanēja vēl plašāka informācija, par to toreiz rakstīja “Dzirkstele”. Bija runa, ka nākotnē 3235 kvadrātmetrus zemes varētu nodot SIA “Gulbenes nami” (tagad – “Gulbenes Energo Serviss”) un kapitālsabiedrība pašvaldības uzdevumā šeit varētu uzbūvēt pirmo vienu vai divas jaunas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu izīrēšanai. Toreiz tika uzsvērts: pašvaldībai ir cerības gūt kredītu no AS “Finanšu institūcija Altum” ar 30 procentu neatmaksājamo daļu. Tika uzsvērts arī – dzīvojamās mājas būvniecības ideja Gulbenē atbilst Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plānam zemas īres maksas mājokļu būvniecībā.
Taču jau 2022. gada 27. oktobra novada domes sēdē toreizējais novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis un viņa vietniece Guna Švika atbildēja deputātam Gunāram Ciglim uz viņa jautājumu par to, kas notiek ar šā projekta virzību. Domes vadība skaidroja deputātiem, ka noteikumi projekta ieviešanai ir neizdevīgi pašvaldībai, tāpēc esot jānogaida. G.Švika toreiz teica: “Ekonomikas ministrija mūsu ierosinājumus nav ņēmusi vērā, un izmaiņas uz labo pusi nav notikušas. Jo tie noteikumi virzās tālāk uz priekšu, jo kļūst smagnējāki un neizpildāmāki. Pie cita ministrijas sastāva varbūt būs citādāk.”
“Jā, mūsu pašvaldība nebija gatava šim projektam ar tā noteikumos uzstādītajām prasībām. Es personīgi biju par dalību, vairākas reizes tiku rosinājis, iniciējis, organizējis tikšanās, lai izvērtētu, bet, kā jau minēju, ideja nenonāca līdz tālākai virzībai,” “Dzirkstelei” stāsta novada tagadējais deputāts Jānis Barinskis, kurš 2022. gada sākumā pašvaldībā vadīja toreizējo Attīstības un projektu nodaļu, bet ar 1. februāri togad pat kļuva par novada domes tā brīža priekšsēdētāja Anda Caunīša padomnieku attīstības, projektu un būvniecības jautājumos.
Tomēr, lai izveidotu kvalitatīvu pieejamo dzīvojamo fondu, Gulbenē taps jaunas daudzdzīvokļu mājas. Pašvaldība šobrīd ir iesaistījusies publiskās un privātās partnerības projektā, kur privātais investors būvēs un uzturēs 48 dzīvokļu māju Gulbenes pilsētā, tie būs īres mājokļi speciālistiem, kā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa programma, tie ir sociālie īres mājokļi.
Aizkrauklē privāto partnerību uzskata par nerealizējamu
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniekam attīstības jautājumos Dainim Vingrim privātās partnerības programma, kuru par labāku uzskatīja Gulbenes novada dome, savukārt šķiet nerealizējama, tā raksta “Staburags”.
“Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru būtu 12 eiro. Teorētiski 30 % no šīs summas varētu segt valsts, kas nozīmē, ka īres izmaksas samazinātos līdz aptuveni 8 eiro par kvadrātmetru. Tas savukārt nozīmē, ka divistabu dzīvoklis, piemēram, 50 kvadrātmetru platībā, īrniekam izmaksātu 400 eiro mēnesī. Lielāka dzīvokļa īre varētu sasniegt 700 vai pat 800 eiro — tas ir bez komunālajiem maksājumiem. Ziemā pašvaldība veica aptauju, lai noskaidrotu, cik cilvēku būtu ieinteresēti un gatavi šādus dzīvokļus īrēt — tādu nebija. Cits būtisks aspekts ir tas, ka Aizkraukles novada iedzīvotāji domā citādi — viņi vēlas maksāt nevis tikai īri, bet izmantot arī izpirkuma tiesības. Ar šādu īres maksu cilvēks varētu ņemt kredītu un desmit gadu laikā izpirkt īpašumu,” saka D.Vingris.
Viņš arī uzsver riskus, kas saistīti ar zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību. Ja pašvaldība uzņemas saistības, bet beigās visi dzīvokļi nav izīrēti, tad pašvaldībai nākas segt starpību. Tas jau var tikt uzskatīts par līdzekļu izšķērdēšanu. Šobrīd tendences rāda, ka Aizkraukles novadā par šādām summām īrniekus, visticamāk, neizdosies atrast. Lai gan šobrīd arī zemas īres maksas dzīvokļu izveide Aizkrauklē šķiet pārāk dārga, šis jautājums joprojām ir vietvaras dienaskārtībā un diskusijas turpinās.
Tomēr D.Vingris uzskata, ka šobrīd pieejamie projekti vairāk atbilst lielo pilsētu vajadzībām, kur iedzīvotāju maksātspēja ir augstāka.
D.Vingra priekšlikums ir nevis attīstīt daudzdzīvokļu māju būvniecību, bet gan atbalstīt moduļu māju celtniecību.
Valmierā uz dzīvokļiem konkurence
Par Valmieras pozitīvo piemēru runā M.Auders. Šajā pilsētā katrs labi zinot, kas ir īres mājoklis. Valmierā pat cīnās izsolē par tiesībām dzīvot īres namos.
Laikraksts “Staburags” pētījis Valmieras veiksmīgo pieredzi, realizējot vairākus projektus. Pirmos divus daudzdzīvokļu īres namus ar nelielas kvadratūras dzīvokļiem simtprocentīgi īstenojusi pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”. Tos – ar 150 dzīvokļiem – Valmierā ekspluatācijā nodeva 2018. gadā. 2021. un 2022. gadā straujā būvniecības izmaksu kāpuma dēļ attīstīt nākamos daudzdzīvokļu īres namu projektus Valmierā ar zemu īres maksu vairs nebijis iespējams. Šādos apstākļos nākamos zemas cenas mājokļus būs iespējams realizēt tikai ar valsts vai Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Tiklīdz tika izstrādāta un izsludināta Ekonomikas ministrijas atbalsta programma zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, SIA “Valmieras namsaimnieks” tajā piedalījās. Valmierā šobrīd būvē divus tādus namus, kuros kopumā būs pieejami 120 dzīvokļi. Jau ir 175 pieteikumi.
Vai īres maksa valmieriešiem šajos namos ir pieņemama? Īres maksa kopā ar SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldīšanas maksu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un uzkrājumu plānota aptuveni 6 eiro par kvadrātmetru. Īres maksa var tikt pārskatīta reizi gadā saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni. Tāpat īrniekam būs jāiemaksā drošības nauda divu mēnešu īres maksas apmērā, maksa par esošo un nākamo mēnesi, kā arī jāveic maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.
Kā kaimiņu novados?
Vēlākais līdz nākamā gada 31. augustam Smiltenē būs par vienu daudzdzīvokļu māju vairāk. Četrstāvu namā atradīsies 30 īres dzīvokļi: 7 – vienistabas, 18 – divistabu un 5 – trīsistabu, raksta “Ziemeļlatvija”. Uz jaunajiem dzīvokļiem jau stāv rindā.
Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP” Smiltenes novada domes pilnvarojumā uzsākusi zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājas būvniecību Pļavas ielā 3. Jaunās īres mājas būvniecība tiks īstenota ar valsts “Attīstības finanšu institūcijas Altum” atbalstu, izmantojot zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumu programmu.
“Mēs kā pašvaldība izmantosim pilnīgi visas iespējas, kādas mums ir, lai risinātu dzīvojamās platības jautājumu. Izmantosim valsts programmas, runāsim ar attīstītājiem un uzņēmējiem, kuriem ir lielāks darbinieku skaits, lai saprastu, vai viņi būtu gatavi iesaistīties publiskās un privātās partnerības projektos un garantēt īrniekus. Mājokļu pieejamība ir ļoti svarīga, jo Smiltenes novadam ir ekonomiskā vilkme, – varam piesaistīt cilvēkus, jo šeit ir vajadzīgi darbinieki. Visiem novadiem nav tādu priekšrocību, jo ir novadi, kuros ir lielāks bezdarbs,” uzsver Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Ervins Labanovskis.
Smiltenes novada pašvaldība jau veikusi iestrādes, lai šajā pašā Pļavas ielas kvartālā, iespējams, būtu vēl viena daudzdzīvokļu māja ar 40 īres dzīvokļiem, un to īrē ierobežojumu nebūs. Pieteikties varētu ikviens interesents, tas ir publiskās un privātās partnerības projekts par īres māju attīstību.
Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers “Alūksnes un Malienas Ziņām” norāda, ka dzīvojamais fonds novadā ir ļoti novecojis. Lai situāciju mainītu, Alūksnes novada pašvaldībai šobrīd ir noslēgts pilnvarojuma līgums ar vienu komersantu par zemas īres māju būvēšanu Alūksnes novadā.
Pašvaldības pārstāve Evita Aploka stāsta, ka zemas īres dzīvokļu īres maksas nosacījumus nosaka jau iepriekšminētie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka īrnieks maksā īres maksu apmērā, kas tiek aprēķināta atbilstoši īrētā dzīvokļa platībai un kas nepārsniedz 5 eiro/m2 mēnesī.
“Vienlaikus arī Ministru kabineta noteikumi paredz, kādus maksājumus īrnieks maksā papildus īres maksai, tostarp apdrošināšanas izmaksas, nekustamā īpašuma nodokli, pārvaldīšanas izdevumus, ikmēneša uzkrājumu remontiem,” saka E.Aploka.
Viņa atklāj, ka pašvaldības administrācija turpina gatavot divus projektu pieteikumus Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai sociālo mājokļu nodrošināšanai.
— Ginta Alberte, Diāna Odumiņa
Nami vecāki par pašiem iedzīvotājiem
● Latvijā ir aptuveni viens miljons mājokļu, no kuriem 69 % atrodas daudzdzīvokļu mājās.
● Latvijas vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu. Dzīvojamo fondu Latvijā galvenokārt veido 60.–80. gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu mājas. 45 % daudzdzīvokļu māju ir uzbūvētas līdz 1941. gadam, 53 % – no 1961. līdz 1992. gadam.
● Valsts kontroles revīzijā 2020. gadā konstatēts, ka no pārbaudītajām daudzdzīvokļu mājām 60 % ir būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c .
● 2018. gadā 23,5 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja mājoklī ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdām, pamatiem vai pelējumu logos un grīdā.
● Dzīvokļu tehniskais stāvoklis neatbilst sanitārajām normām vai ir avārijas stāvoklī: Rīga – 18 %, Pierīga – 18,3 %, Vidzeme – 27,9 %, Kurzeme
– 21,2 %, Zemgale – 21,2 %, Latgale – 38,4 %.
Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma
● Mērķis: palīdzēt pašvaldībām sadarboties ar nekustamā īpašuma attīstītājiem reģionos, lai veicinātu modernu un energoefektīvu (gandrīz nulles enerģijas ēka) mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli ar tirgus nosacījumiem.
● Tiek īstenota kopš 2022. gada.
● Kopējais finansējums šobrīd: 98 392 863 eiro.
● Noslēgti aizdevuma līgumi ar astoņām pašvaldībām par 40,66 miljoniem eiro: ar Valmieras novadu par 120 dzīvokļiem, Jelgavas valstspilsētu – 116, Bauskas novadu un Ventspils valstspilsētu – pa 60, Cēsu novadu – 54, Smiltenes novadu – 30, Tukuma un Alūksnes novadu – pa 18 dzīvokļiem.
● Izvērtēšanu gaida 12 projekti par 82,4 miljoniem eiro.
UZZIŅA
Privātās publiskās partnerības programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” realizācija notiek sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un piesaistītajiem starptautiskajiem ekspertiem. Patlaban programmā izvēlētas deviņas pašvaldības: Cēsīs (pieteikto dzīvokļu skaits – 100), Daugavpilī (120), Jēkabpilī (140), Liepājā (200), Rīgā (173), Tukumā (150), Valmierā (150), Ķekavā (48) un Gulbenē (48). Kopā tiek lēsts, ka varētu izbūvēt 1129 pieejamas cenas īres mājokļus.
Programma ļaušot nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u.c.). Pašvaldībām būs jānodrošina īres dzīvokļu līdzfinansēšana kopā ar valsti, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
