Valsts kontrole uzskata – pašvaldības var ietaupīt naudu, ja atteiksies no savu laiku nokalpojušā administratīvās komisijas modeļa ar tās daudzajiem locekļiem.
Gulbenes novada pašvaldības administratīvajā komisijā darbojas piecas sievietes, kuras ir pašvaldības darbinieces – juristes, pašvaldības policijas, sociālā dienesta, kā arī Izglītības pārvaldes pārstāves. Komisija darbā vadās pēc nolikuma, kuru ir apstiprinājuši novada deputāti 2018. gada 30. augustā. Nolikums saturiski ir grozīts 2021. gada 29. jūlijā.
Šogad komisijai jau bijušas sasauktas 29 sēdes – liecina pašvaldības interneta vietnē lasāmā informācija. Augustā notikušas jau divas komisijas sēdes.
Viens policists tiktu galā
Pašvaldības administratīvajā komisijā locekļu viedokļu atšķirības ir minimālas, un lēmumu juridisko kvalitāti spētu saglabāt arī pašvaldības policists – pausts Valsts kontroles nesen medijiem izplatītajā informācijā pēc veiktās revīzijas, kuras laikā tika salīdzinātas lietas, ko pašvaldības izskata koleģiāli un valsts iestādes – vienpersoniski.
Secināts, ka vienpersoniska lēmumu pieņemšana pašvaldībās būtu efektīvāka un mūsdienīgāka laika, izmaksu un kvalitātes ziņā.
“Administratīvās komisijas tika ieviestas padomju laikā kā valsts pārvaldes organizēšanas līdzeklis, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Pārvaldības principi kopš tā laika būtiski mainījušies, taču komisiju modelis nav pārskatīts. Turklāt būtiska komisiju darba daļa ir lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Jau 2022. gadā Valsts kontrole norādīja uz nepieciešamību atteikties no sodīšanas pieejas un sniedza ieteikumus vairākām ministrijām. Šo ieteikumu ieviešana notiek gausi,” uzsvēris Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Lāgā sodus uzlikt vairs nevar
“Man ir grūti spriest par administratīvo komisiju, jo man ar to nav bijusi darīšana,” “Dzirkstelei” sacīja novada deputāts Ivars Kupčs.
Tajā pašā laikā viņš pauda bažas, vai administratīvās komisijas darbs nepārklājas ar novada sociālā dienesta, ar bāriņtiesas, ar pašvaldības policijas darbu. “Ja funkcijas pārklājas, tad… Nevajag! Birokrātija ir jāmazina,” teica Ivars Kupčs.
Viņš arī aizdomājās, ka administratīvā komisija varētu būt domāta tam, lai tā stingrāk pakratītu ar pirkstu, lai nopietnāk parunātu ar klientiem. “Bet jāsaprot arī, ka visi esam tikai cilvēki. Sevišķi jaunajiem gadās pāršaut pār strīpu. Komisijai gan jāiegrožo, gan jāievirza cilvēks dzīvei normālā vidē,” viņš pauda.
Novada deputāts Valtis Krauklis “Dzirkstelei” sacīja: “Administratīvā komisija jau lāgā nekādus sodus nevar uzlikt. Kādreiz komisijai ar tās daudzajiem locekļiem bija nozīme. Tagad? Piekrītu, ka arī viena amatpersona spēj pieņemt lēmumu. Kā būtu labāk un pareizāk? Tur ir jādiskutē.”
V.Krauklis pieminēja, ka pats savulaik Gulbenes pilsētas pašvaldības darbības laikā ir strādājis toreizējās administratīvās komisijas sastāvā.
Likumi paredz šādu komisiju
Novada deputāts Normunds Audzišs, kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, “Dzirkstelei” skaidro: “Latvijas pašvaldībām obligāti ir jāizveido administratīvā komisija. Tas izriet no Administratīvās atbildības likuma un Pašvaldību likuma. Galvenās funkcijas: izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, ko pieļāvuši fiziskas vai juridiskas personas pašvaldības administratīvajā teritorijā; pieņemt lēmumus par administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem; risināt jautājumus, kas noteikti citos normatīvajos aktos, piemēram, bāriņtiesas, sociālās palīdzības, dzīvnieku aizsardzības pārkāpumi utt.”
