Stāmerienas ezerā konstatē zilaļģes

Ceturtdienas pēcpusdienā Stāmerienas ezera rietumu krastā (gar autoceļu) cilvēki novēroja, ka pie krasta ūdens ir pārklāts ar aļģēm, kas ļoti atgādina toksiskās zilaļģes. Arī laikraksts “Dzirkstele” pārliecinājās, ka skats nav īpaši pievilcīgs, un, lai gan ir liels karstums, vēlme peldēt ātri vien pāriet.

Laikraksts “Dzirkstele” sazinājās ar Veselības inspekcijas vides veselības analītiķi Evitu Kupču, kura jau bija paspējusi apsekot minēto ezeru un skaidroja, ka lielam satraukumam šobrīd nav pamata.

“Stāmerienas ezerā nav nevienas oficiāli apstiprinātas peldvietas, tomēr tas ir viens no iecienītākajiem atpūtnieku ezeriem un peldētāju tur netrūkst. Ceturtdienas pēcpusdienā tika apsekotas peldēšanās vietas, kur ir lielākais atpūtnieku pieplūdums. Tās gan nav minētajā rietumu krastā un varbūt tieši tāpēc vizuāli tur zilaļģe netika konstatēta. Tiesa, tika novērota ūdens “ziedēšana”, kas ir mikroskopisko aļģu savairošanās un dabiska parādība. Rietumu krastā ir privātas teritorijas un peldētāju krietni mazāk, līdz ar to arī piekļūšana ir sarežģītāka, taču jau tuvākajā laikā tiks apsekotas arī tieši šīs norādītās vietas. Ja radīsies aizdomas tieši par zilaļģi, tiks ņemti ūdens paraugi, un, ja zilaļģe tiks apstiprināta, šajās vietās izliks zīmes par peldēšanās liegumu, kamēr situācija stabilizēsies,” teica E.Kupča.

Veselības inspekcija skaidro, ka, palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam, pieaug arī zilaļģu savairošanās jeb ziedēšanas risks. Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas (cianotoksīnus). Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai – saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.

Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.

Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.

Pēc atkārtotas pārbaudes šodien Veselības inspekcijas pārstāvji secināja, ka Stāmerienas ezerā tiešām savairojušās zilaļģes, par ko nekavējoties tika informēti pagasta pārvaldes darbinieki. Turpmākajās dienās tiks kontrolētas apmeklētākās ezera peldvietas un, ja zilaļģes parādīsies arī tajās, tiks izliktas brīdinājuma zīmes.

E.Kupča piebilda, ka, ilgstoši saglabājoties karstajam laikam, pieaug zilaļģu savairošanās risks un, mainoties vēja virzienam, tās var izplatīties arī citās ezera vietās, par to nekavējoties ir jāinformē sabiedrība.

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.