Lai arī pirmdienas vakarpuse, kad notika tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, skaidras ziņas par nākamā budžeta izmaiņām tā arī neatnesa, pirmdienas rīts finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) izdevās lieliski. Klātesot pašvaldību pārstāvjiem, tika panākta vienošanās, kas valsts budžetā nākamgad ļaus ietaupīt aptuveni 30 miljonus latu.
Pirmdienas vienošanās rezultātā pašvaldības piekāpās līdz 81%, kas valsts budžetam nozīmē astoņu miljonu latu ietaupījumu, turklāt A. Vilks panāca, ka pašvaldības uzņemas arī visus sociālās drošības tīkla pasākumus.
Tie valstij šogad izmaksātu 22 miljonus latu. Ko mainīs sociālā spilvena pārlikšana uz pašvaldību pleciem, pagaidām nav skaidrs, valdības puse solījusi, ka pašvaldībām līdz ar to tiks atsietas arī rokas lemšanā, kam pabalstus dot un kam ne. Vairāki to vērtē atzinīgi.
«Pašvaldība uz vietas labāk var redzēt, kurām personām tiešām nepieciešami pabalsti. Tāpat lielāku tiesību piešķiršana pašvaldībām ļautu samazināt tā saukto profesionālo pabalstu saņēmēju skaitu,» vērtējusi Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. Līdz ar to pašvaldības uz to varēs ietaupīt. Taču, piemēram, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs gan tā neuzskata, sakot, ka nāksies atteikt pabalstus arī cilvēkiem, kam tie būtu nepieciešami.
