«Interaktīvajām tehnoloģijām jau pārskatāmā nākotnē jākļūst tikpat pašsaprotamām, kādas šobrīd ir grāmatas, burtnīcas, pildspalvas. Proti, to izmantošanai jābūt mācību procesa pamata bāzei,» pauž izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņš norāda, ka jau šīs Saeimas laikā varētu pieaugt interaktīvo mācību materiālu īpatsvars, taču nodrošināt datoru katram skolēnam, kā šogad tas izdarīts Polijā, ministrs nesola.
Izdevniecības Lielvārds un Zvaigzne ABC visu vispārizglītojošo mācību vielu digitālā formātā pagaidām piedāvāt nevar, taču apstāties, ņemot vērā tehnoloģiju izplatību, nedrīkstot.
R. Ķīlis norāda, ka paralēli saturiskiem apsvērumiem ir virkne ļoti ikdienišķu iemeslu, kādēļ jāpalielina interaktīvo materiālu īpatsvars – «kaut vai lai atvieglotu skolas somas citkārt neadekvāto svaru».
Atšķirīgās domās ir biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova.
«Protams, bērni tagad ir pavisam citādi, un likt viņiem zīmēt uz papīra būtu tas pats, kas mums rakstīt ar spalvu,» sākotnēji saka vecāku pārstāve.
Tomēr, viņasprāt, vismaz drīzumā nevajadzētu ievērojami palielināt interaktīvo mācību materiālu skaitu vai sākt mājas darbus uzdot tikai elektroniski.
Māmiņa to pamato ar datora slikto ietekmi uz redzi un stāju, kā arī faktu, ka visiem bērniem nav tik jaudīgs dators, lai varētu pilnībā izmantot interaktīvos materiālus.
