Darbinieku aizplūšana no ministrijām ir uzņēmusi apgriezienus, un nekas neliecina, ka tā varētu apsīkt. Speciālisti nenoliedz – ir pamats bažām, ka valsts pārvaldē var rasties nopietni robi.
Ja ātri netiks rasts risinājums, kā apturēt aizejošo darbinieku straumi, esot apdraudēta iespēja kvalitatīvi īstenot gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Politiķi un eksperti publiski ir minējuši mērķi – Latvijā nepieciešama maza un profesionāla valsts pārvalde. Agrāk par darbavietas maiņu izšķīrušies zemāk kvalificēti darbinieki, bet tagad aizejot speciālisti, kuri valsts pārvaldē strādājuši jau gadiem. Teju piektdaļa no aizgājušajiem darbiniekiem esot vadītāji.
Vairākas iestādes uzsver, ka aiziet tieši «institucionālā atmiņa», cilvēki, kas uzkrājuši pieredzi. Turklāt neesot ko pieņemt vietā – konkursos uz vakancēm piesakoties neatbilstoši kvalificēti cilvēki, daudzi konkursi beidzoties bez rezultāta.
Ministriju dati liecina, ka līdz oktobra vidum visvairāk uzteikumu saņēmusi Izglītības un zinātnes, Finanšu, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministrija.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis stāsta, ka uzteikumu plūsma nemazinās.
