Šogad pirmo reizi valsts vēsturē Latvijas sabiedrībai bija iespēja paust savu neapmierinātību ar parlamenta darbu un atlaist uzticību zaudējušo 10. Saeimu, tomēr pašlaik izrādās, ka nedz paši vēlētāji, nedz politiķi nav apmierināti ar jauno parlamentu, uzskatot to par vēl sašķeltāku un neprofesionālāku nekā iepriekšējais.
Visu šo peripetiju rezultātā sabiedrība nenoliedzami cerēja uz fundamentālām pārmaiņām Latvijas politiskajā dzīvē, tomēr tagad ir skaidri redzams, ka solītās revolūcijas nebūs, kas savukārt rada milzīgu vilšanos sabiedrībā.
To apliecina arī pētījumu centra SKDS jaunāko aptauju dati par smago Zatlera Reformu partijas reitinga kritumu, kā arī par zemo uzticības līmeni jaunajam parlamentam.
11. Saeima ir pirmā, kas tikusi ievēlēta ārkārtas vēlēšanu ceļā, tomēr tai uzticas vien 12% iedzīvotāju un tas ir tikpat zems reitings, kāds savulaik bija arī atlaistajam parlamentam.
Izsakot neuzticību iepriekšējam parlamentam, sabiedrība acīmredzot vēlējās radikāli jaunas politiķu paaudzes ienākšanu Saeimā, rudenī notikušajās ārkārtas vēlēšanās sabiedrība nobalsoja praktiski par tām pašām personālijām. Tādējādi iztērējot apmēram divus miljonus latu referendumam un vēl tikpat pašām ārkārtas vēlēšanām.
