Esam dzirdējuši izteikumus, attiecībā pret krievu valodu, ka valoda jau nav ne pie kā vainīga. Tā tas tiešām arī ir, taču nereti šis izteiciens nonivelē to, ka krievu valoda ir arī propagandas un rusifikācijas rīks. To šobrīd izmanto arī Ukrainas okupētajās teritorijās, liedzot iespēju Ukrainas bērniem un jauniešiem turpināt augt Ukrainas tautas identitātē. Krievu valoda, lai arī tikai valoda, ir arī rusifikācijas genocīda rīks.
Pašpasludinātā Luhanskas Tautas Republika izvērsusi it kā cēlu darbu – ukraiņu bērnu adopciju. Adopcijas tīmekļvietnē atrodamas dažbrīd smaidīgu un dažbrīd ne tik priecīgu bērnu bildes ar aprakstiem, kādi šie bērni ir. No malas šāda adopcijas iespēja šķiet kā labs darbs, kurā cilvēkiem rūp bērni, taču šie bērni būs mūžīgi nozagti Ukrainai – viņi tiks adoptēti Krievijā, daudzi no viņiem nekad vairs neatgriezīsies Ukrainā un nerunās ukraiņu valodā. Eksperti norāda, ka šādas adopcijas izvēršana ir genocīds pret Ukrainas tautu.
Rusificēta paaudze
Biedrības “Ukrainas studenti brīvībai” koordinatore Inna Lukjanenko stāsta, ka Krievijas okupētajā Luhanskā pašlaik tiek izvērsta ukraiņu bērnu adopcija. Šie bērni tiek adoptēti Krievijā un viņu nākotne būs neizbēgami rusificēta – tā ir vesela paaudze, kura tiek nozagta Ukrainai.
Jāatzīmē, ka biedrība “Ukrainas studenti brīvībai” darbojas kopš 2014. gada un tajā apvienojas Ukrainas studenti un jaunieši, lai veicinātu izpratni par dažādām tēmām, tostarp arī kara postījumiem Ukrainā. Tā apvieno vairākus simtus jauniešu no 24 Ukrainas apgabaliem.
Katru gadu Krievija adoptē vairākus simtus ukraiņu bērnu
Jau 2023. gadā interneta ziņu portāls “www.la.lv” rakstīja, ka apstiprinājušies dati par to, ka Krievijas pilsoņi ir adoptējuši 386 ukraiņu bērnus, kas tolaik bija deportēti uz agresorvalsti. Avots: www.la.lv
Kara noziegums
Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieks Edgars Lākutis “Dzirkstelei” uzsver, ka Krievijas īstenotā bērnu nelikumīgā adopcija un rusifikācija ir kara noziegums.
“Vienlaikus tas ir ANO Bērnu tiesību konvencijā garantēto bērna tiesību uz drošību, ģimenes dzīvi un identitāti pārkāpums. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Krievijas prezidenta un bērnu tiesībsardzes aresta orderi tieši par Ukrainas bērnu deportācijām uz Krieviju no okupētajām Ukrainas teritorijām,” norāda Tiesībsarga birojs.
Savukārt Latvija Ukrainas bērnu atgriešanas procesu Latvija veicina, iesaistoties Ukrainas dibinātajā Starptautiskajā valstu koalīcijā Ukrainas bērnu atgriešanai, kā arī aktualizējot šo tēmu starptautisko organizāciju darba kārtībā. Ukraiņu bērnu tīša turēšana savā valstī vai savas identitātes noliegšana ir noziegums pret Ukrainas tautu.
Atņemt nacionālo identitāti
“Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas separātiskā administrācija savā mājaslapā laidusi klajā katalogu, kurā piedāvāta ukraiņu bērnu “adopcija” no okupētajām teritorijām. Datubāze ļauj filtrēt pēc fiziskā izskata un publicē detalizētus personības iezīmju, attīstības un fotogrāfiju aprakstus, padarot to satraucoši līdzīgu mājdzīvnieku adopcijas tīmekļa vietnei. Daudzu šo bērnu vecākus nogalināja okupācijas varas iestādes, kas tagad piedāvā viņus “adopcijai” Krievijas ģimenēm. Mērķis ir tikpat skaidrs, cik biedējošs: atņemt viņiem ukraiņu identitāti un izdzēst viņu pagātni,” teic I.Lukjanenko.
Pašlaik šajā adopcijas katalogā pieejama informācija par 310 bērniem vecumā no 3 līdz 17 gadiem.
Luhanskas tautas republika (LTR)
● LTR izveidoja 2014. gada pavasarī, kad līdz ar Doneckas tautas republiku abām “tautas republikām” bija piedāvāts apvienoties, izveidojot Jaunkrieviju.
● 2014. gada 6. aprīlī starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas atbalstītajiem LTR separātistiem sākās Donbasa karš.
● Līdz 2019. gadam LTR bija atzinušas vienīgi Dienvidosetija un Donbasas tautas republika, kas pašas nebija starptautiski atzītas valstis. Dažas dienas pirms 2022. gada iebrukuma sākuma Ukrainā 21. februārī LTR atzina arī pati Krievija, Sīrija un Ziemeļkoreja.
● Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus. Avots: www.lsm.lv
Vecāku prombūtnes iemesli netiek atklāti
Eiropas Drošības pētījumu institūta vadītājs, politikas analītiķis Hlibs Fiščenko, kurš specializējas mediju un informatīvā kara jautājumos, uzsver, ka katalogā var veikt meklēšanu pēc fiziskām īpašībām, piemēram, acu vai matu krāsas, un tajā ietverti detalizēti apraksti par katra bērna raksturu, uzvedību un fizisko attīstību, arī informācija, ko parasti uzskata par stingri aizsargātiem personas datiem.
“Turklāt katra bērna profilā ir lauks, kurā jānorāda vecāku prombūtnes iemesls, tomēr visos gadījumos šie lauki tiek atstāti tukši. Kā okupantu režīms varēja izskaidrot vecāku pazušanu? Informācijas par to, kas šobrīd rūpējas par šiem bērniem, nav, savukārt viņu sensitīvie dati un skaidrās fotogrāfijas tiek atklāti katalogā,” teic H.Fiščenko.
Cilvēku tirdzniecība
Viņš uzsver, ka Krievija veic plaša mēroga un sistemātiskas noziedzīgas darbības pret Ukrainas bērniem, izmantojot metodes, kas tieši atgādina mūsdienīgu cilvēku tirdzniecības veidu.
“Tas ir cinisks mēģinājums legalizēt deportāciju un piespiedu asimilāciju, kas ir rupjš starptautisko humanitāro tiesību, tostarp Ženēvas konvenciju, pārkāpums,” uzsver H.Fiščenko.
Viņš norādīja, ka krievi veic noziedzīgas darbības ar genocīda elementiem.
“Siltu, “gādīgu” aprakstu izmantošana bērnu raksturu aprakstos un tajā, kā viņi izskatās, ir daļa no Krievijas propagandas, kas cenšas slēpt patiesību: bērni tiek ar varu izrauti no ģimenēm, viņiem tiek atņemta dzimtā valoda, kultūra un pilsonība. Daudziem tiek izsniegti jauni Krievijas dokumenti, kas apgrūtina vai padara neiespējamu bērnu atgriešanos Ukrainā. Šādas darbības var klasificēt kā kara noziegumu un genocīda elementu, jo to mērķis ir iznīcināt ukraiņu identitāti, mainot pilsonību. Tā nav adopcija. Tā nav aizbildnība. Tā ir digitāla bērnu tirdzniecība, kas maskēta kā birokrātija,” secina eksperts.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
