Inga Kalniņa dzīvo Gulbenē un mācās Gulbenes ģimnāzijas 12. klasē. Viņa labi zina, ka no eksāmeniem neizbēgs, bet pagaidām vēl „lampu drudža” nav.
Inga Kalniņa dzīvo Gulbenē un mācās Gulbenes ģimnāzijas 12. klasē. Viņa labi zina, ka no eksāmeniem neizbēgs, bet pagaidām vēl „lampu drudža” nav. Mācību gada noslēgumā viņa kārtos obligātos eksāmenus angļu valodā un latviešu valodā (domraksts), bet izvēles – vēsturē, kultūras vēsturē, latviešu valodā.
Inga ir cilvēks, kas meklē veidus, kā sevi izteikt un apliecināt. Iespējams, ka mērķis kļūt par fotogrāfi ir reāls, jo „nekāda gleznotāja no manis nesanāks”. Nesen Inga ieguva pirmo vietu rajona angļu valodas olimpiādē un veiksmīgi startēja arī valstī, iekļūstot pirmajā desmitniekā. 14. martā viņa piedalīsies finālā Izglītības satura un eksaminācijas centrā Rīgā un cīnīsies par vietu LU Svešvalodu fakultātē budžeta grupā. “Ar šo valodu man nekad nav bijušas problēmas, tās nav mokas, bet gan mana dzīves sastāvdaļa,” par sevi stāsta Inga.
Jaunieti skolā draugi pazīst kā sporta fani. Basketbols, pirmā formula, olimpiskās spēles. Šogad tam esot sekots ar īpašu interesi. Olimpiskajās spēlēs Inga par negatīvu atzīst tiesnešu neobjektivitāti, īpaši vērtējot daiļslidošanu, un to, ka šis pasākums kļūst pārāk komerciāls un politisks. “Sports ir sports, un ASV 11. septembra traģēdija nebūtu tas, kas tik bieži jāuzsver,” domā ģimnāziste.
Šķiet, ka savā personiskajā dzīvē viņa neko nemainītu. Viņas pretrunīgā daba reizēm traucē, bet tas ir stimuls traukties pa dzīvi un neieslīgt rutīnā. Šī nenoteiktība liek izvērtēt, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, liek dzīvot tikai pēc saviem spēles noteikumiem. Tieši tāpēc viņa labprāt skatās psiholoģiskas filmas un klausās mūziku.
Ingai ir daudz sapņu, bet galvenais ir neieplānot savu dzīvi un ļaut mazajam haosam izjaukt ikdienu. To arī viņa novēl citiem: „ Atrodiet laiku, apstājieties, izkāpiet no vāveres riteņa, izdomājiet, kāpēc jūs te esat!”
