Uz Saskaņas centra kompromisa piedāvājumu paplašināt minoritāšu tiesības lietot krievu valodu valsts un pašvaldību iestādēs labējie politiskie spēki nav reaģējuši pretimnākoši.
Pagaidām nekas neliecina, ka Saeima nākamajā ceturtdienā varētu atbalstīt SC iesniegtos grozījumus Valsts valodas likumā, kas dotu cittautiešiem minētās tiesības pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20% mazākumtautību pārstāvju.
Tikai pēc šī balsojuma SC frakcija lems, kā rīkoties, kad Saeimai būs jālemj par tautas ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu. No dažu SC deputātu izteikumiem rodas iespaids, ka SC frakcija šajā balsojumā varētu nepiedalīties.
Jau pirms nedēļas no Saskaņas centra ievēlēto pašvaldību deputātu konferencē Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs aicināja SC frakciju sagatavot grozījumus Valsts valodas likumā kā kompromisu un atkarībā no tā, kā uz to reaģēs citi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, pieņemt lēmumu par rīcību referendumā.
SC ir grūtā situācijā, jo viņu vēlētāji un pašvaldību vadītāji parakstījās par krievu valodu kā otro valsts valodu, bet SC Saeimas deputāti ir devuši zvērestu, kurā solījuši stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.